ES ir noteikusi bezprecedenta sankcijas pret Krieviju, kopš tās prezidents Vladimirs Putins 2022.gada februārī sāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainā.
Jaunās sankcijas aizliedz Krievijas ienesīgo dimantu eksportu.
Tās arī ietver pasākumus ar mērķi pastiprināt naftas cenas griestu ieviešanu, lai samazinātu Kremļa ienākumus no jēlnaftas pārdošanas valstīm ārpus ES.
"Ar šo 12.paketi mēs nosakām (..) jaunus ekonomiskos pasākumus, kas vēl vairāk vājinās Krievijas kara mašīnu," paziņoja ES augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos Žuzeps Borels.
"Mūsu vēstījums ir skaidrs. Mēs joprojām esam nelokāmi savā atbalstā Ukrainai un turpināsim atbalstīt tās cīņu par brīvību un suverenitāti," norādīja Borels.
Savukārt Eiropadomes prezidents Šarls Mišels pavēstījis, ka ES rīkos ārkārtas samitu, kurā tiks pieņemts lēmums jautājumā par 50 miljardu eiro ekonomisko palīdzību Ukrainai.
Pagājušajā nedēļā ES valstu līderi samitā nolēma sākt sarunas par iestāšanos blokā ar Ukrainu un Moldovu, tomēr nespēja iekļaut daudzgadu budžetā ekonomisko palīdzību Ukrainai 50 miljardu eiro apjomā. Šo lēmumu nobloķēja Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns.
"Ceturtdien un piektdien mēs sapratām, ka tieši Ungārijai vajadzīgs vēl nedaudz laika, lai lēmumu pieņemtu vienbalsīgi, kas ir nepieciešams Daudzgadu finanšu shēmas pārskatīšanas gadījumā," Mišela teikto citē ziņu aģentūra "Reuters".
Līdzās jautājumam par palīdzību Ukrainai ES līderi 1.februārī runās par papildu līdzekļu iekļaušanu budžeta plānā imigrācijas problēmu risināšanai, stihisku nelaimju seku likvidēšanai, drošībai un aizsardzībai.