ES uzņēmusies iestāšanās sarunu ietvaros Turcijai laikā no 2014. līdz 2020.gadam izmaksāt 4,45 miljardus eiro.
ES līderi pauduši bažas par demokrātijas un likuma varas sairumu Turcijā.
"Mēs vienojāmies atspoguļot un nākt klajā ar ierosinājumiem par iespējamu pirmsiestāšanās palīdzības novirzīšanu un iespējamu korekciju samazināšanas virzienā," sacīja EK prezidents Žans Klods Junkers.
Sarunas par Turcijas iestāšanos ES un muitas ūnijas paplašināšanu ES un Turcijas starpā ir iestrēgušas, turklāt diplomātiskās attiecības abu pušu starpā kļūst arvien saltākas.
"Mēs vēlamies paturēt atvērtas durvis Ankarai, bet šā brīža realitāte to padara arvien sarežģītāku," atzina Eiropadomes prezidents Donalds Tusks.
"Tika arī uzsvērts, ka Turcijai tās attiecībās ar ES ir jāciena visas dalībvalstis," viņš piebilda.
Kā norādīja Austrijas kanclers Kristiāns Kerns, Turcijai kā bloka kandidātvalstij atvēlētā nauda bija domāta tam, lai Turciju pavirzītu tuvāk Eiropas likuma varas standartiem.
"Tas acīmredzami neizdevās," pavēstīja Kerns, norādot, ka ir laiks pārskatīt koncepciju.
Ierosinājumu samazināt finansējumu Turcijai izteica Vācijas kanclere Angela Merkele. Ceturtdien, ierodoties uz ES samitu Briselē, Merkele norādīja, ka likuma varas situācija Turcijā attīstās "nepareizajā virzienā", piebilstot, ka tas nav tikai tāpēc, ka pēdējā laikā Turcijā aizturēti vairāki Vācijas pilsoņi.
Tajā pašā laikā viņa uzsvēra savu apņēmību saglabāt to līdzekļu piešķiršanu Turcijai, kas Ankarai pienākas saskaņā ar vienošanos ar ES par nelegālo imigrantu plūsmas apturēšanu.
Merkele norādīja, ka Turcija sniegusi lielu ieguldījumu šīs problēmas risināšanā un ka tai piešķirtie līdzekļi nāk par labu bēgļiem, kuri dzīvo ļoti smagos apstākļos.