Deputāti 11.decembrī apspriedīs priekšlikumus, kam jāpadara vienkāršāka ES lauksaimniecības politika, jāstiprina lauksaimnieku iespējas panākt izdevīgus nosacījumus sarunās ar tirgotājiem un jāpalīdz tiem labāk sagatavoties neparedzētam situācijām. Balsojums paredzēts otrdien.
Kopējās lauksaimniecības politikas reforma, kam jāstājas spēkā 2018.gadā, stiprinās lauksaimnieku pozīcijas sarunās par produkcijas pārdošanu, ļaujot visām oficiālajām lauksaimnieku organizācijām plānot ražošanas apmēru un biedru vārdā piedalīties sarunās par piegādes līgumiem, nepārkāpjot konkurences noteikumus, norādīja birojā. Tāpat izmaiņas paredz instrumentus labākai aizsardzībai no tirgus satricinājumiem un laikapstākļu, kā arī kaitēkļu un dzīvnieku slimību radītiem zaudējumiem. Eiropas Komisija (EK) krīžu gadījumā varēs ātrāk sniegt atbalstu lauksaimniekiem.
Dalībvalstīm būs plašākas pilnvaras noteikt "aktīva lauksaimnieka" kritērijus, kas ļauj pretendēt uz ES atbalsta maksājumiem. Tāpat valstis varēs ievērojami palielināt maksājumus gados jauniem lauksaimniekiem, lai piesaistītu viņus nozarei. Birojā norādīja, ka EP deputāti un dalībvalstu ministri 12.oktobrī vienojās par likumprojektu, kas paredz 2013.gada lauksaimniecības noteikumu atjaunošanu. Saņemot EP un ES Padomes apstiprinājumu, jaunie noteikumi stāsies spēkā 2018.gada 1.janvārī.
Savukārt otrdien, 12.decembrī, EP deputāti debatēs par EP Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, nodokļu apiešanas un izvairīšanās no nodokļu maksāšanas izmeklēšanas komitejas (PANA) piedāvātajām izmaiņām, kas paredz labāku finanšu starpnieku regulējumu, labāku trauksmes cēlēju aizsardzību un vienotu nodokļu paradīžu definīciju. Komiteja tika izveidota pēc tam, kad atklātība nonāca tā dēvētie Panamas dokumenti. Pēc 18 mēnešu darba komiteja sagatavojusi noslēguma ziņojumu. Balsojums par priekšlikumiem Panamas dokumentu atklātās rīcības izskaušanai notiks 13.decembrī.
Tāpat 12.decembrī eiroparlamentārieši debatēs un balsos par likumprojektu, kas paredz, ka Eiropas Stratēģisko investīciju fonds (ESIF), kas sekmējis ekonomikas izaugsmi Eiropā, turpinās darbu līdz 2020.gadam un saņems vairāk līdzekļu projektu finansēšanai. Par "Junkera plānu" dēvētā ESIF mērķis ir piesaistīt investīcijas 500 miljardu eiro apmērā, lai īstenotu inovatīvus projektus, kas citādi nesaņemtu atbalstu. Saskaņā ar EP un dalībvalstu vienošanos investīcijām būtu jāstimulē jaunu darbavietu izveide, īpaši ekonomiski vājākajos ES reģionos.
Ņemot vērā bažas par fosfātu ietekmi uz veselību, deputāti otrdien balsos par EK piedāvājumu ļaut kebabu gatavošanā izmantotajai gaļai pievienot fosforskābi, difosfātus, trifosfātus un polifosfātus (E 338 - 452). Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas deputāti aicinājuši neatļaut šo fosfātu pievienošanu kebabu gaļai, pirms nav saņemts Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) atzinums. Ja EP ar absolūtu balsu vairākumu jeb vismaz 376 balsīm atbalstīs komitejas priekšlikumu, EK priekšlikums tiks bloķēts.
Deputāti norāda, ka 2012.gadā veikts pētījums uzrādīja iespējamu saikni starp pārtikai pievienotiem fosfātiem un paaugstinātu sirds un asinsvadu slimību risku. EFSA savā atzinumā tomēr norādīja, ka nav iespējams pierādīt šāda riska saistību ar fosforu saturošām pārtikas piedevām. Citā 2013.gada pētījumā savukārt norādīts uz fosforu saturošas pārtikas saistību ar paaugstinātu mirstību ASV, skaidroja birojā.
Trešdien, 13.decembrī, EP deputāti debatēs par Brexit pirms gaidāmās Eiropadomes sanāksmes. Deputāti no rīta ar EK priekšsēdētaja pirmo vietnieku Fransu Timmermansu un ES galveno Brexit sarunu vedēju Mišelu Barnjē debatēs par aizsardzības, sociālās politikas, izglītības un migrācija jautājumiem, kā arī par Brexit sarunām. Galīgo lēmumu par nākamās sarunu fāzes sākumu pieņems 27 ES valstu līderi. Viņu tikšanās paredzēta 15. decembrī. EP piederēs galavārds par Brexit sarunās panākto vienošanos. Sarunas paredzēts beigt līdz 2019.gada marta beigām.
Šonedēļ EK un Lielbritānija paziņoja, ka beidzot panākušas vienošanos par nosacījumiem, uz kādiem Apvienotā Karaliste izstāsies no ES. Sarunās panākts "apmierinošs progress" visos trijos svarīgākajos izstāšanās jautājumos, un EK iesaka ES dalībvalstīm pāriet uz "Breksita" saruna otro fāzi, kurā tiks spriests par bloka turpmākajām attiecībām ar Lielbritāniju. Lai sarunās pārietu uz to otro posmu, Brisele pieprasīja vienoties par trīs izstāšanās pamatjautājumiem - par šobrīd Lielbritānijā dzīvojošo ES pilsoņu tiesībām, par tā dēvēto izstāšanās rēķinu un par Ziemeļīrijas robežu ar Īriju.
13.decembrī eiroparlamentārieši debatēs arī par rezolūciju, kurā norādīts, ka ES dalībvalstīm jādara vairāk, lai apkarotu bērnu seksuālu izmantošanu. Rezolūcijas projektā norādīts uz nepieciešamību ātri dzēst vai bloķēt nelegālu saturu, tāpat tas aicina stiprināt pārrobežu sadarbību, lai novērstu migrantu bērnu kļūšanu par cilvēku tirdzniecības upuriem. Balsojums par rezolūciju paredzēts 14.decembrī.
14.decembra pēcpusdienā Demokrātiskā opozīcija Venecuēla saņems EP piešķirto Saharova balvu par domas brīvību. Demokrātiskā opozīcija aptver Venecuēlas Nacionālo asambleju un visus politieslodzītos. Balvu pasniegs EP priekšsēdētājs Antonio Tajāni.
Balvai šogad bija izvirzīti arī cilvēktiesību aizstāve no Gvatemalas Aura Lolita Čavesa Iksakvika un zviedru-eritrejiešu žurnālists Davits Isāks. Čavesa piedalīsies apbalvošanas ceremonijā, bet Eritrejā ieslodzīto Isāku pārstāvēs viņa meita.
Katru gadu EP piešķir Saharova balvu par domas brīvību, kas nosaukta par godu padomju fiziķim un disidentam Andrejam Saharovam. 1988.gadā pirmo reizi pasniegtās balvas mērķis ir godināt cilvēkus un organizācijas, kas aizstāv cilvēktiesības un pamatbrīvības.
Plenārsesijas laikā deputāti spriedīs un lems arī par virzību uz digitālās tirdzniecības stratēģiju, Eiropas mazemisiju mobilitātes stratēģiju, 2017.gada ziņojumu par ES pilsonību: pilsoņu tiesību stiprināšana demokrātisku pārmaiņu Savienībā, Sociālā pīlāra īstenošanu un nacistu un fašistu simbolikas lietojuma aizliegumu ES.