Lai arī līdz šim ES valstu un valdību vadītāji tikai divas reizes Eiropadomē apsprieduši Eiropas Komisijas (EK) piedāvājumu daudzgadu budžetam, darbs pelēkajā zonā ilgst jau vairāk nekā divus gadus - simtiem cilvēku visās ES dalībvalstīs rēķina, analizē un apsver iespējamo naudas sadali, lai rezultātā dalībvalstis iegūtu optimālo lielā pīrāga gabalu. Tieši šī pīrāga treknums bija viens no būtiskākajiem jautājumiem ES augstākajos līmeņos šogad. Kā neoficiāli atzīst vairāki budžeta sagatavošanas procesā iesaistītie - daudz ko izšķir personīgie kontakti, katras ES dalībvalsts intereses un to politiskais svars. Bijušais Latvijas premjers Aigars Kalvītis uzskata - ja ne lidojums no Kijevas uz Tallinu toreizējā Lielbritānijas premjerministra Tonija Blēra lidmašīnā, iespējams, 2007.-2013. gada finanšu periodā Latvijai papildu 400 miljoni eiro netiktu piešķirti.
Tomēr personīgie kontakti ir svarīgi ne tikai augstākajā līmenī - būtiska ir jebkura komunikācija starp dalībvalstu pārstāvjiem. Tiesa, lielākoties plašāka sabiedrība par šādām sarunām tā arī paliek nezinot - tā ir spēle, kurā figūras tiek pārbīdītas klusi un bez lieka trokšņa.
Neērtās prasības
Pirmās ES daudzgadu budžeta aprises iezīmējās 2011. gada jūnijā, kad EK nāca klajā ar sākotnējo piedāvājumu ES daudzgadu budžetam ar kopapjomu 1,025 triljonu eiro apmērā. Tomēr darbs pie budžeta bija sācies jau krietni agrāk. «Cirkulēja neformālas indikācijas un baumas, sazinājāmies ar citām dalībvalstīm, reāli darbs pie daudzgadu finanšu perspektīvas tika sākts jau 2009. gadā, kad dalībvalstis gaidīja aktuālā budžeta pārskatīšanu,» atceras Finanšu ministrijas (FM) Eiropas Savienības finanšu nodaļas vadītāja Inga Pavlina. Maratons, kas iesācies pirms vairāk nekā diviem gadiem, noslēgsies tikai brīdī, kad tiks panākta vienošanās, visticamāk, tas varētu notikt februāra Eiropadomē. Ārlietu ministrijas (ĀM) valsts sekretāra vietniece Astra Kurme norāda - jau tagad zināms, ka marta samita darba kārtībā būs smagi ekonomikas jautājumi, tāpēc uz to brīdi budžetam jābūt jau pieņemtam.
Jau pavisam drīz pēc EK piedāvājuma izskanēšanas Latvijas puse izveidoja darba grupu, kurā pārstāvētas visas nozaru ministrijas, arī nevalstiskās organizācijas, arodbiedrības un citi ieinteresētie spēlētāji, taču šobrīd lielākais darbs ir uz FM, ĀM un Zemkopības ministrijas (ZM) cilvēku pleciem - ĀM darbojas kā galvenais koordinators un organizē visas starpvalstu sarunas visos līmeņos. FM un ZM īpaši piesaistītas, jo sarunās par daudzgadu budžetu Latvijas prioritātes ir Kohēzijas aploksnes piešķīrums līdzšinējā līmenī un taisnīgāki tiešmaksājumi lauksaimniekiem - jomas, kurās Latvija varētu saņemt lielāko finansējumu. Svarīga loma ir arī Latvijas pastāvīgajai pārstāvniecībai ES, kas veic ikdienas lobēšanas darbu tehniskajā līmenī, skaidro premjera biroja pārstāvis Mārtiņš Panke. Vēl jūnija samitā valstu vadītāji vairāk izrunāja savas pozīcijas, turpretim īstā cīņa sākās tikai novembrī. Līdz ar premjera biroju, ZM un FM valsts sekretāru vietniekiem un «rēķinātājiem» uz Briseli lidoja arī zemkopības ministre Laimdota Straujuma. Zemkopības ministriem sarunās par budžetu ir īpaša loma, jo lauksaimniecībai tiek novirzīti ap 40% no visa ES budžeta. Ministri tiekas pie brokastu galda, divpusējās sarunās ārpus samitiem. Ne vienmēr sarunas ir vienkāršas - Latvijas prasība par taisnīgākiem tiešmaksājumiem ir neērta valstīm, kuru zemnieki saņem vairākas reizes vairāk, un jebkurš palielinājums Baltijas lauksaimniekiem nozīmētu griešanu pārējiem, tādēļ Itālijas zemkopības ministrs tikšanās laikā pat esot reiz bijis tiktāl nokaitināts, ka pa gaisu aizsviedis latviešu sagatavotos grafikus. Arī samitos, kas veltīti budžeta jautājumiem, klāt ir vismaz puses dalībvalstu zemkopības ministri, lai arī sarunas notiek tikai starp valstu vadītājiem.
Bez eksāmena sindroma
Novembra samitā sarunas sākās vēlu vakarā - visu dienu notika divpusējās konsultācijas starp dalībvalstīm un Eiropadomes un EK prezidentiem, arī citas tikšanās - V. Dombrovskis piedalījās arī Kohēzijas draugu sanāksmē, visticamāk, atsevišķi tikās arī «labākas tērēšanas draugi», kurus vieno vēlme pēc iespējas apcirpt ES budžetu, skaļākie no tiem ir briti. Tā kā diennakts laikā atrast pozīcijas, kuras samazināt kopumā par 30 miljardiem eiro, bija sarežģīti, sarunas par budžetu nāksies turpināt februārī. Tomēr, lai arī valstu vadītāju tikšanās vēl ir ieliekama nosacītā laika rāmī, zemāka līmeņa darbiniekiem šādu atskaites punktu nav un informācijas analīze turpinās nepārtraukti. «Nav tā, ka vienā brīdī esam sagatavojušies un nokārtojuši eksāmenu, jo, kamēr akceptējama rezultāta nav, darbs turpinās,» saka FM valsts sekretāra vietnieks Armands Eberhards. Viņš piekrīt salīdzinājumam, ka darbs pie budžeta ir gandrīz kā stratēģiska spēle, kur jāparedz vairāki gājieni uz priekšu, taču norāda: «Spēlē jau politiķi, mēs pienesam figūras un dēlīšus, kas var izrādīties vajadzīgi, bet var arī nenoderēt.» Tiesa, arī pašu politiķu zināšanām un pieredzei ir gana liela nozīme, kā atzīst vairāku ministriju pārstāvji, V. Dombrovska trumpji ir spēja saprasties bez tulka palīdzības, kas atsevišķiem valstu vadītājiem esot problēma, turklāt viņš gana labi orientējas arī ciparu pasaulē. Pats premjers uzsver, ka ministriju eksperti ir ļoti sagatavojušies, arī nenoliedz - gana palīdzot pieredze, kas gūta gan kā finanšu ministram, gan Eiroparlamenta (EP) deputātam.
Jāsagatavo mājasdarbs
Bijušajam premjeram A. Kalvītim nācās piedalīties pirmajās sarunās par daudzgadu budžetu, kurās dalību ņēma Latvija. «Izvirzījām par mērķi pacīnīties, lai mums atvēlēto naudu palielina, taču liels darbs bija jāiegulda ar lēmumu pieņēmējiem. Tā kā Lielbritānija bija prezidējošā valsts, centāmies panākt, lai nonāktu tuvākās attiecībās ar britu premjera kabineta cilvēkiem, lai varētu tieši viņiem paust viedokli,» atceras A. Kalvītis. Pateicoties diplomātiskajiem sakariem, kontakts ar T. Blēru izveidojies gana labs, un pats Lielbritānijas premjers apsolījis, ka Latvijas aploksne tikšot par 400 miljoniem palielināta, tas arī noticis. A. Kalvītis uzskata, ka lielākos panākumus izdevies gūt, tieši personīgi piedaloties sarunās: «Taisot troksni pie sarunu galda starp tolaik 25 valstīm, nekādus lielākus panākumus gūt nevar, tas tomēr ir ļoti nopietns kuluāru darbs.»
V. Dombrovskis gan saka, ka tiešajam kontaktam ar lielāko un spēcīgāko valstu vadītājiem nozīme esot, taču to nevajag pārspīlēt, un atgādina, ka lielākā darba daļa jau paveikta ministrijās un Latvijas pastāvīgajā pārstāvniecībā Briselē. «Jāstrādā visos līmeņos, nevar paļauties, ka premjers pēdējā naktī kaut ko sarunās, - ja nebūs izdarīts mājasdarbs gadu garumā, pēdējā naktī būs grūti ko sarunāt».
Savlaicīgi sāktais darbs pie daudzgadu budžeta, savu pozīciju komunicēšana un pārliecinoša aizstāvēšana citām valstīm un nepārtraukta informācijas aktualizēšana ir būtisks iemesls, kāpēc Latvija jau panākusi salīdzinoši daudz - Kohēzijas aploksnes ierobežojums Baltijas valstīm un Ungārijai palielināts līdz 2,59% no IKP, savukārt pārējām dalībvalstīm tas ir 2,35%, arī tiešmaksājumu līmeni sola palielināt līdz 196 eiro par hektāru 2020. gadā, kad Baltijas valstis pietuvosies Rumānijas līmenim. Tomēr V. Dombrovskis atzīst, ka vēl daudz kas panākams, jo tiešmaksājumu izlīdzināšanai jānotiek pēc iespējas ātrāk, arī Kohēzijas nauda joprojām ir par aptuveni 300 miljoniem eiro mazāk nekā aktuālajā finanšu periodā. «Sliktākais scenārijs būtu, ja spēkā paliktu EK piedāvājums, taču pašlaik jau redzam, ka izdevies uzlabot pozīcijas attiecībā pret to,» teic V. Dombrovskis un piebilst - par tiešmaksājumiem skaidri esam noformulējuši, ka tā ir būtiska problēma, kas būs jāatrisina.