"Informēti avoti Lielbritānijā, pat [opozīcijā esošajā] Leiboristu partijā, ir nobažījušies par iespējamo finanšu nestabilitāti, kas varētu sekot Fransuā Olanda uzvarai, un daudzi [Vācijā opozīcijā esošie] sociāldemokrāti ir vēl skeptiskāk noskaņoti," atzīst Estonas universitātes Francijas politikas eksperts Džons Gefnijs.
Aizvadītajā nedēļas nogalē plašu rezonansi izraisīja ietekmīgajā Vācijas žurnālā "Der Spiegel" publicētā informācija, ka labējo spārnu pārstāvošos Eiropas līderus negatīvi pārsteidzis Francijas sociālistu paziņojums par nolūku Olanda ievēlēšanas gadījumā risināt sarunas par piektdien parakstītā ES fiskālās disciplīnas līguma pārskatīšanu. Bloka līderi šo vienošanos uzskata par būtisku soli ceļā uz parādsaistību krīzes risināšanu. Kritiku izpelnījušies arī Olanda izteikumi, ka viņš finanšu pasauli uzskata par ienaidnieku.
Pēcāk Olands arī nācis klajā ar priekšlikumu noteikt 75% lielu nodokli cilvēkiem, kuru ieņēmumi gadā pārsniedz vienu miljonu eiro (702 804 latus). Pēc Olanda teiktā, "ir patriotiski pieņemt, ka jāmaksā papildu nodoklis, lai palīdzētu valstij atkal nostāties uz kājām".
Gan Berlīne un Londona, gan Madride un Roma kategoriski noraida izskanējušās ziņas, ka pastāvētu sazvērestība pret Olandu, taču analītiķi un novērotāji skaidro - iespējamība, ka Francijā pirmo reizi kopš 1988.gadā prezidenta amatā varētu nonākt sociālists, raisījusi satraukumu.
Vācijas kanclere "Angela Merkele draudus, ka sociālistu līderis varētu neapstiprināt budžeta disciplīnas līgumu, uzskata par nopietnu šķērsli ceļā uz vēlēšanām," kas Vācijā gaidāmas nākamgad, pirmdien redaktora slejā secina Itālijas laikraksts Corriere della Sera.
Merkeles pārstāvis pirmdien aizstāvēja kancleres atbalstu pašreizējā Francijas prezidenta Nikolā Sarkozī priekšvēlēšanu kampaņai, norādot, ka pats Olands iepriekš devies uz Berlīni, lai izrādītu atbalstu sociāldemokrātiem (SPD).
Kopš decembra Olands viesojies gan Berlīnē, gan Romā un Londonā, taču nav ticies ar šo valstu premjerministriem. Kā svētdien izteicās pats Olands, "lai gan es apzinos, ka viņi būs mani partneri, ja es kļūšu par prezidentu, es centīšos pārliecināt viņus Eiropas līgumos iekļaut izaugsmes dimensiju".
Nodokļu noteikšana bagātniekiem kļuvusi par vienu no aktuālākajiem jautājumiem Francijā priekšvēlēšanu laikā. Francūžus satrauc gan ekonomiskā krīze, gan aizvien pieaugošais bezdarba līmenis, kas šobrīd skar teju trīs miljonus no 65 miljoniem valsts iedzīvotāju.
Francijas prezidenta vēlēšanu pirmā kārta notiks 22.aprīlī, bet otrā, ja tāda būs nepieciešama, 6.maijā. Saskaņā ar sabiedriskās domas aptaujām Olands ir šobrīd populārākais prezidenta amata kandidāts.