Junkers pauda gandarījumu par EK lēmumu, jo tas pierāda, ka "Eiropas solidaritāte ar Ukrainu nav tikai tukši vārdi".
"Man ir arī liels prieks, ka Latvijas valdība atbalstīja šo komisijas lēmumu," konferencē par Latvijas prezidentūras prioritātēm sacīja EK priekšsēdētājs, piebilstot, ka Eiropas Savienībai (ES) ir cerība, ka tieši Latvija palīdzēs atrisināt saspīlētās attiecības ar Krieviju, "lai mēs varētu tikt uz priekšu ātrāk kā līdz šim".
Arī ES augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos Federika Mogerīni, uzskata, ka tieši Latvijas ārlietu ministra Edgara Rinkēviča (Vienotība) vizīte Kijevā un pēc tam Maskavā varētu palīdzēt "Eiropai saprast, kā rīkoties".
Mogerinī un Rinkēvičs arī norādīja, ka no Krievijas puses ir zināmi politiski signāli, kas liecina, ka, iespējams, Putins ir gatavs iesaistīties nopietnās sarunās, lai atrisinātu krīzi Austrumukrainā.
Tomēr ES augstā pārstāve ārlietās sacīja, ka pagaidām ir pāragri spriest par to, kas varētu notikt tuvākajos mēnešos, tāpat arī nav zināms vai notiks Astanas konferencē, kurā paredzēts piedalīties Krievijas, Ukrainas, Vācijas un Francijas prezidentiem, tomēr notiek arī sarunas par šādu iespēju.
Šobrīd galvenā prioritāte ir panākt, lai tiktu ievēroti Minskas līgumā atrunātie punkti.
Tāpat Mogerinī pauda pārliecību, ka jautājumā par sankcijām Krievijai "ES vienotība tiks saglabāta" un ka sankcijas, varētu tikt daļēji atceltas, ja "situācija uzlabosies", bet tās var arī pastiprināt, ja "situācija kļūtu negatīvāka".