"Attiecībā uz Eiropu mums noteikti ir jāpilda tautas referendumā paustā griba, bet tas nekādā gadījumā nenozīmē aiziešanu no Eiropas," viņš pavēstīja reportieriem pie Ārlietu ministrijas Londonā.
"Ir liela atšķirība starp izstāšanos no ES un mūsu attiecībām ar Eiropu, kas drīzāk pastiprināsies," uzsvēra Džonsons.
Bijušais Londonas mērs atzina, ka viņam bijusi "ļoti, ļoti aizņemta" pirmā diena ministra amatā, un viens no pirmajiem viņu telefonsarunā ar stāšanos amatā apsveica ASV valsts sekretārs Džons Kerijs.
"Viņa viedoklis bija, ka pēc Brexit un pēc sarunām tas, ko viņš patiešām vēlas redzēt, un es domāju, ka tā ir pareizā lieta Lielbritānijai, ir lielāka Lielbritānijas loma pasaulē, lielāks globālais profils, un es domāju, ka tagad mums ir iespēja to panākt," norādīja ministrs.
Viņš arī nevēlējās izcelt sev veltīto kritiku, tostarp Francijas ārlietu ministra Žana Marka Ero teikto, ka Džonsons esot "daudz melojis".
"Pēc tāda balsojuma kā 23.jūnija referenduma rezultāts ir neizbēgami, ka kancelejās Eiropā no griestiem kritīs apmetums," pauda Džonsons.
Viņš arī piebilda, ka "Francijas ārlietu ministrs patiesībā tikai pirms pāris stundām nosūtīja man burvīgu vēstuli, paužot lielas cerības strādāšanu kopā un angļu-franču sadarbības padziļināšanu visa veida jomās".
Jau vēstīts, ka līdzšinējā iekšlietu ministre Terēza Meja trešdien kļuva par Lielbritānijas premjerministri, bet Džonsons negaidīti tika iecelts par ārlietu ministru.
Iepriekš Džonsons tika uzskatīts par ticamāko līdzšinējā premjera Deivida Kamerona pēcteci, bet 30.jūnijā viņš negaidīti paziņoja, ka nekandidēs uz Konservatīvās partijas līdera un attiecīgi arī premjerministra amatu.