Likuma grozījumi pieņemti, lai liktu šķēršļus tādu cilvēku ieceļošanai, kurus vilina vien Vācijas sociālo pabalstu augstais līmenis.
Pretendēt uz sociālās palīdzības saņemšanu varēs vienīgi tie, kas Vācijā dzīvo, strādā, maksā nodokļus un sociālās iemaksas, teikts paskaidrojumā pie likuma.
Tie, kas Vācijā nestrādā, bet kuriem ir vajadzīgs valsts atbalsts, ir jāvēršas pēc palīdzības savu valstu sociālajos dienestos.
Līdz piecu gadu termiņa beigām ES pilsoņi varēs pretendēt uz sociālās palīdzības saņemšanu maksimāli vienu mēnesi, kas ļaus viņiem atgriezties dzimtenē.
Jēdzienu "sociālais tūrisms" (Sozialtourismus) Vācijā sāka plaši izmantot 2013.gadā attiecībā uz iebraucējiem, kas uz dzīvi Vācijā pārceļas, dāsno pabalstu pievilināti. Jau 2013.gadā tas tika atzīts par "gada nevārdu".
Saskaņā ar Vācijas Federālās nodarbinātības pārvaldes datiem janvārī sociālos pabalstus saņēma 440 000 citu ES dalībvalstu pilsoņu. Visvairāk viņu vidū bija poļu - 92 000, kam sekoja itāļi (71 000), bulgāri (70 000), rumāņi (57 000) un grieķi (46 000).
Bundestāgs pieņem likumu pret "pabalstu tūrismu"
Eiropas Savienības (ES) valstu pilsoņi, kas pārcēlušies uz Vāciju, bet tur nav sākuši strādāt, turpmāk varēs pretendēt uz sociālo pabalstu saņemšanu tikai pēc pieciem Vācijā nodzīvotiem gadiem. Bundestāgs ceturtdien pieņēmis atbilstošus likuma grozījumus. Tas nozīmē arī to, ka ārzemnieki turpmāk nevarēs lūgt sociālo palīdzību laikā, kad viņi Vācijā vēl tikai meklē darbu.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.