"Šis karš pret Ukrainu bijis brutāls modinātāja zvans daudziem no mums," aizsardzības konferencē paziņoja Borels.
"Mēs apzināmies, ka mūsu militārie krājumi tikuši ātri izsmelti, jo tajos gadiem ilgi nebija ieguldīts," sacīja Borels.
Kopš Krievijas iebrukuma sākuma februārī, Eiropas sabiedrotie ir nodevuši Kijivai ieročus miljardu eiro vērtībā, lai palīdzētu tai aizstāvēties pret uzbrūkošajiem Krievijas spēkiem.
Maskavas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ir pievērsis uzmanību arī ES aizsardzības spējām, kas cietušas no gadiem ilgā vājā finansējuma pēc Aukstā kara beigām.
"Mēs apzināmies, ka mums trūkst kritisku aizsardzības spēju. Mums trūkst spēju, kas mums vajadzīgas, lai aizsargātu sevi no augstāka līmeņa draudiem," sacīja Borels.
"Mēs saskaramies ar draudiem, reāliem draudiem, tuviem un tie, visticamāk, pasliktināsies," viņš piebilda.
Kopš Ukrainas kara sākuma ES dalībvalstis ir palielinājušas izdevumus savai aizsardzībai, taču Borels uzsvēra, ka jādara ir vēl vairāk un jāpalielina kopējie iepirkumi un ieguldījumi tehnoloģijās, lai kompensētu trūkumus.
"Man izvēle ir acīmredzama. Mums ir vairāk jāsadarbojas, Eiropas armijām ir vairāk jāsadarbojas savā starpā," sacīja ES augstākais pārstāvis ārlietās un drošības politikā.
"Mums jāturpina atbalstīt Ukrainu. Mums jāturpina risināt pašreizējās vajadzības un jāsāk gatavoties nākotnei," viņš sacīja.
ES jau sen dzirdami aicinājumi stiprināt Eiropas aizsardzības spējas un labāk integrēt bruņotos spēkus. Sevišķi par šādu ideju iestājusies Francija.
Taču ES joprojām ļoti paļaujas uz ASV drošības garantēšanā kontinentā zem NATO lietussarga.
Vašingtona ir nosūtījusi desmitiem tūkstošiem papildu karavīru uz Eiropu, lai nomierinātu savus sabiedrotos pēc Ukrainas kara sākuma, un NATO ir stiprinājusi militāro klātbūtni austrumu flangā.