Balsojums sākotnēji bija plānots 2.oktobrī, tomēr to nācās pārcelt, atklājoties, ka balsošanai pa pastu paredzēto aplokšņu līme nav pietiekami lipīga, līdz ar to pastāvēja risks, ka biļeteniem kāds varētu nelikumīgi piekļūt.
Par "līmgeitu" nodēvētais skandāls bija pēdējais pagrieziens apkaunojošajā sāgā, kas sākās jūlijā, kad augstākā tiesa anulēja maijā notikušo vēlēšanu rezultātus balsu skaitīšanas gaitā notikušo pārkāpumu dēļ.
22.maijā notikušajās vēlēšanās uzvarēja kādreizējais "zaļo" līderis Aleksandrs van der Bellens, par kuru saskaņā ar oficiālajiem rezultātiem balsoja 50,3% austriešu, kamēr labējās Brīvības partijas (FPÖ) kandidātu Norbertu Hoferu atbalstīja 49,7% vēlētāju.
Sākotnējie balsu skaitīšanas rezultāti, kas tika iegūti pēc balsošanas biļetenu saskaitīšanas vēlēšanu iecirkņos, 22.maija vakarā liecināja, ka Hofers ir vadībā ar 3,8 procentpunktus lielu pārsvaru, taču situāciju mainīja pa pastu nobalsojušie, kas šogad sasniedza rekordlielu skaitu - 700 000.
Jau tūlīt pēc vēlēšanām FPÖ politiķi un partijas atbalstītāji sāka runāt par pieļautajiem pārkāpumiem, tostarp par pāragru pa pastu saņemto biļetenu aplokšņu atvēršanu.
FPÖ vērsās Konstitucionālajā tiesā, kas, ņemot vērā masveida pārkāpumus, kas tika pieļauti pa pastu saņemto biļetenu skaitīšanā, 2.jūlijā vēlēšanu rezultātus anulēja.
Atbilstoši jaunākajiem aptauju datiem arī tagad prezidenta vēlēšanu kandidātus atbalsta vienāds pilsoņu skaits.