Ar piesardzīgu attieksmi

Kritēriji saskaņā ar Šneidera teikto būtu valstī veikto testu skaits uz noteiktu skaitu iedzīvotāju, stacionēto pacientu un nāves gadījumu skaits uz noteiktu iedzīvotāju skaitu, pozitīvo testu īpatsvars. 
 

EK priekšlikums

Pašlaik katra Šengenas zonas dalībvalsts ir noteikusi savu kumulatīvās jeb 14 dienu saslimstības rādītāju uz 100 000 iedzīvotāju, kad ir jāsāk ievērot pašizolāciju. Piemēram, Latvijā pašizolācija jāievēro visiem, kuri atgriežas no valstīm, kurās saslimstības rādītājs uz 100 000 iedzīvotāju pēdējās divās nedēļās ir 16, kas ir viens no zemākajiem sliekšņiem Eiropas Savienībā. Vairumā valstu slieksnis noteikts 25 saslimšanas gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju, bet, piemēram, Vācijā tas ir 50. Jānorāda, ka arī mūsu kaimiņi somi, lietuvieši un igauņi šo slieksni paaugstinājuši līdz 25. 

Jautājumu par vienotiem ceļošanas ierobežojumiem visā Šengenas zonā aktualizējusi Eiropas Tūrisma manifesta alianse. Organizācija nākusi klajā ar paziņojumu, kurā Eiropas Savienības dalībvalstis aicinātas steidzami vienoties par saskaņotiem ceļošanas ierobežojumiem, lai palīdzētu nozarei pārvarēt krīzi. Tāpat alianse uzskata, ka nav pamatojuma ierobežot ceļošanu visā valstī, ja skarti ir tikai konkrēti reģioni.

Tas saskan ar Eiropas Komisijas (EK) 11. septembra aicinājumu dalībvalstīm vienoties par kopēju "krāsaino" riska valstu karti, vienotu karantīnas laiku un testēšanas pasākumiem ieceļotājiem no augsta riska valstīm. EK priekšlikums arī ietver aicinājumu dalībvalstīm veikt vismaz 250 testu uz 100 000 iedzīvotāju nedēļā, lai nodrošinātu ticamus un savstarpēji salīdzināmus datus. 

EK piedāvā Šengenas zonas riska karti iezīmēt zaļā krāsā (nav risku), oranžā (jāievēro piesardzība) un sarkanā (augsts risks). Tāpat tiek piedāvāts noteikt, ka ieceļotājiem no valstīm, kas ir sarkanajā zonā, ir vai nu jāveic obligāts tests, vai jāievēro 14 dienu karantīna, taču EK neparedz aizliegumu ieceļot.