Taču SPD (ieguva 30,9% balsu) pārsvars pār AfD (29,2%) bija tik niecīgs, ka tas apvienojumā ar AfD uzvaru nesen notikušajās reģionālajās vēlēšanās Tīringenē un otro vietu Saksijā lika Brandenburgas zemes premjerministram Dītmaram Voidkem (SPD) vēlēšanu rezultātus novērtēt kā "milzīgu trauksmes signālu demokrātijai", vēsta Deutsche Welle.
Trešo vietu Brandenburgā ieguva jaunā, Kremlim draudzīgā un pret NATO noskaņotā galēji kreiso populistu partija BSW (13,5%). Centriski labējie kristīgie demokrāti (CDU) izcīnīja 12,1%. Taču O. Šolca sociāldemokrātu partneri federālās valdības koalīcijā – zaļie un uzņēmējdarbību īpaši atbalstošā Brīvo demokrātu partija (FDP) – Brandenburgas vēlēšanās izgāzās. Zaļie nepārvarēja 5% barjeru pirmo reizi pēdējās divās desmitgadēs, iegūstot vien 4,1% balsojušo atbalstu. FDP spēja savākt mazāk par 1% balsu. FDP vicepriekšsēdētājs Volfgangs Kubickis brīdināja: "Vai nu luksofora koalīcija parādīs, ka pēc šīm vēlēšanām spēj izdarīt nepieciešamos secinājumus, vai arī tā pārstās eksistēt. Tas ir dažu nedēļu jautājums. Mēs negaidīsim līdz Ziemassvētkiem. Mēs nevaram likt valstij iet tam cauri." Kā atzīmē Reuters, analītiķi gan pauž viedokli, ka valdības izjukšana ir mazticama, ņemot vērā, ka neviena no trim koalīcijas partijām pašlaik nevar neko iegūt no ārkārtas vēlēšanām. Aptaujas rāda, ka atbalsts visām trijām koalīcijas partijām kopā ir ap 30%, kas ir mazāk nekā opozīcijā esošajiem konservatīvajiem CDU (32%).
Politikas eksperti un mediju komentētāji pauž arī viedokli, ka Brandenburgas vēlēšanu rezultāti diezin vai apklusinās arvien skaļākās debates par to, vai O. Šolcs ir īstais cilvēks, kuram jāvada partija ceļā uz parlamenta vēlēšanām nākamgad. Viņš pats jau deklarējis apņēmību būt par SPD kandidātu kanclera amatam arī nākamajās vēlēšanās. Taču trīs ceturtdaļas Brandenburgā pēc balsošanas aptaujāto vēlētāju teikuši, ka par SPD nobalsojuši nevis pārliecības pēc, bet gan tāpēc, lai nepieļautu AfD uzvaru, ziņo ARD.