Abās iepriekšējās vēlēšanās, kas notika decembrī un novembrī, neviena no partijām nespēja iegūt absolūto vairākumu, kas ļautu izveidot valdību bez citu partiju atbalsta.
Taču tagad aptauja, kuru veicis Socioloģisko pētījumu centrs, liecina, ka sācis pieaugt to vēlētāju skaits, kas nemaz negrasās doties pie balsošanas urnām.
"Trešās vēlēšanas būtu smieklīgas, naudas šķiešana. Politiķu darbs ir vadīt [valsti] un to nokārtot. Ko viņi gadu ir darījuši?" saka Madrides centrā pusdienlaikā sastaptā finanšu konsultante Beatrise Klavere.
Partiju līderu sarunas pēc pēdējām vēlēšanām gan vēl turpinās, taču līdzšinējam premjerministram Marjano Rahojam, kura vadītā konservatīvā Tautas partija (PP) abās vēlēšanās ieguva visvairāk balsu, joprojām nav izdevies pārliecināt sāncenšus kaut netieši atbalstīt viņa veidotu mazākuma valdību.
Ja tiktu rīkotas vēl vienas vēlēšanas, PP joprojām saglabātu savas vadošās pozīcijas, iegūstot 32,5% balsu, liecina aptauja. Taču tas būtu nedaudz mazāk kā 26.jūnijā, kad par konservatīvajiem nobalsoja 33% spāņu, un jaunajā parlamenta sasaukumā joprojām nebūtu pārliecinoša vairākuma.
Pagaidām politiskā krīze gan nav dramatiski ietekmējusi Spānijas tautsaimniecības atlabšanu, jo tūrisma sezona mudina uzņēmējus pieņemt jaunus darbiniekus, bet mājsaimniecības - atļauties lielākus tēriņus.
Taču bez jaunas valdības Spānijai būs grūtības līdz noteiktajam termiņam - oktobra vidum - iesniegt Briselei nākamā gada budžeta projektu Tas raisa bažas, ka pārējo eirozonas dalībvalstu pacietība, gaidot uz Madrides solījumi izpildi par valdības iztrūkuma iegrožošanu, beidzot varētu izsīkt.
Arī vēlētāji kļūst arvien nemierīgāki.
Aptuveni 13,4% no 2500 jūlija sākumā iztaujātajiem atzinuši, ka gadījumā, ja notiks vēl vienas vēlēšanas, balsot negrasās, kamēr pērn jūnijā tādu bija tikai 11%.
Tikmēr vēsturiskās pretišķības starp PP un sociālistiem joprojām bremzē starppartiju sarunas.
Savukārt jaunpienācēji uz politiskās skatuves - centriskā partija Ciudadanos (Pilsoņi), kas ekonomiskos jautājumos būtu PP dabiskie sabiedrotie, - atsakās izteikt savu atbalstu Rahojam, mudinot konservatīvos izraudzīties sev jaunu līderi, lai atbrīvotos no ēnas, ko pār partiju pēdējos gados metuši vairāki korupcijas skandāli.
Tomēr pat jauna līdera izraudzīšanas gadījumā "pilsoņi" sola vienīgi atturēties uzticības balsojumā PP kabinetam, kamēr sociālisti kopš pagājušā gada septembra nemainīgi uzstāj, ka balsos pret PP veidotu valdību.
Rahojs pagājušajā nedēļā brīdināja, ka var nākties rīkot vēl vienas vēlēšanas, lai izkļūtu no strupceļa, lai gan vairums partiju atzinis, ka tam būtu graujošas sekas.
"Trešo vēlēšanu rīkošana padarīs mūs par Eiropas apsmieklu," preses konferencē komentējot aptaujas rezultātus, atzina PP parlamenta frakcijas pārstāvis Rafaels Ernando.
Saskaņā ar aptauju jaunu vēlēšanu gadījumā ar 23,1% balsu otro vietu ieņemtu sociālisti, nedaudz uzlabojot savu rezultātu salīdzinājumā ar jūniju, kad viņi izcīnīja 22,7% balsu.
Savukārt trešajā vietā ierindotos kreiso ekstrēmistu alianse Unidos Podemos (Kopā mēs varam), kam aptauja sola 19,6% balsu, tas ir nedaudz mazāk kā jūnijā, kad par "jauno kreiso" un tradicionālo komunistu bloku balsoja 21,1% spāņu.
Jaunu vēlēšanu gadījumā atbalsts saruktu arī Ciudadanos, kas jūnijā ieguva 13% balsu, bet tagad var cerēt uz 12%.
PP bija vienīgā partija, kas jūnijā izcīnīja vairāk vietu nekā decembrī, iegūstot 137 no 350 deputātu vietām, taču tas joprojām ir ievērojami mazāk nekā absolūtajam vairākumam nepieciešamie 176 mandāti.
Tomēr aptaujas liecina, ka spāņiem joprojām vairāk rūp ekonomiskās problēmas, īpaši augstais bezdarba līmenis, nevis politiskais vakuums. Tomēr daļu vēlētāju satrauc tas, ka partiju sarunas atkal virzās strupceļā.
"Esmu norūpējies. Domāju, ka drīzumā nevaram gaidīt uz jebkādām pārmaiņām," atzīst metro darbinieks Ivans del Fresno, piebilstot, ka viņu absolūti vairs neuztrauc, kāda veida valdība varētu tapt sarunu rezultātā.