Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) reforma, kam jāstājas spēkā nākamgad, tika apstiprināta ar 503 balsīm, pret balsojot 87, bet 13 deputātiem atturoties.
"Šodien mēs ievērojami stiprinājām lauksaimnieku pozīcijas piegādes ķēdē, devām viņiem iespēju veiksmīgāk pretoties tirgus un ražošanas riskiem, kā arī palielinājām atbalstu gados jauniem lauksaimniekiem. Tas mūsu lauksaimniecības politiku padarīs taisnīgāku, vienkāršāku un labāk pielāgotu zemnieku vajadzībām, vienlaikus stiprinot ES iedzīvotāju pārtikas nodrošinājumu,” sacīja EP ziņotājs Alberts Dess (EPP, Vācija).
Stiprākas lauksaimnieku pozīcijas taisnīgākā piegādes ķēdē
Jaunie noteikumi ļaus visām oficiālajām lauksaimnieku organizācijām plānot ražošanas apmēru un biedru vārdā piedalīties sarunās par piegādes līgumiem, nepārkāpjot konkurences noteikumus. Līdz šim kolektīvas sarunas bija atļautas tika atsevišķās nozarēs, piemēram, piena, olīveļļas, liellopu gaļas un graudu ražošanā.
Labāki instrumenti aizsardzībai no tirgus krīzēm un ražošanas riskiem
Noteikumi uzlabos lauksaimnieku aizsardzību no tirgus satricinājumiem un laikapstākļu, kaitēkļu un dzīvnieku slimību radītiem zaudējumiem. Ienākumu stabilizācijas instrumenti tiks labāk pielāgoti lauksaimnieku vajadzībām. Eiropas Komisija varēs ātrāk reaģēt uz krīzēm, izmantojot ārkārtas atbalsta mehānismus.
Aktīvie un jaunie lauksaimnieki: elastīgāki noteikumi
Dalībvalstīm būs plašākas pilnvaras noteikt "aktīva lauksaimnieka" kritērijus, kas ļauj pretendēt uz ES atbalsta maksājumiem. Tāpat valstis varēs ievērojami palielināt maksājumus gados jauniem lauksaimniekiem, lai piesaistītu viņus nozarei – no pašreiz atļautajiem papildu 25% līdz 50% pamatmaksājumu par 25-90 hektāriem zemes.
Lai pārskatītie noteikumi stātos spēkā 2018. gada 1. janvārī, tie vēl jāapstiprina ES Padomei.