Taču pētījumā atklāts, ka gandarījuma sajūta un optimisms nepārtraukti pieaug pēc pusmūža sasniegšanas, ar gadiem šīm izjūtām palielinoties.Pusmūžam raksturīgā pienākumu apjoma sarukšana kopā ar briedumu un spēju koncentrēties uz lietām, no kurām tiek gūts prieks, padara vecumdienas daudz patīkamākas, nekā varētu gaidīt.Laimes sajūtu, protams, palielina laba veselība, stabili ienākumi un labas attiecības ar ģimenes locekļiem un draugiem.Londonas Universitātes koledžas bioloģijas goda profesors Lūiss Vulperts pētījuma rezultātus atspoguļoja savā grāmatā "You're Looking Very Well", apgalvojot, ka vairākums cilvēku savos pusaudžu un jaunības gados ir vidēji laimīgi, laimes sajūtai vēl mazinoties līdz pusmūža vecumam, kas saistīts ar cenšanos uzturēt ģimeni un veidot karjeru.Atklājumi tika izdarīti, izpētot 341 000 cilvēku. Pētījumā tika atklāts, ka dzīvesprieka līmenis samazinājās pēc tam, kad tika sākts pieauguša cilvēka dzīvesveids, taču sāka kāpt, sasniedzot vēlīno četrdesmit gadu vecumu, un turpināja kāpumu, augstāko pakāpi sasniedzot 85 gadu vecumā.Pētījumā, kuru publicējusi ASV Nacionālā zinātņu akadēmija, tika atklāts arī, ka novecošanas rezultātā pavājinās dažas noteiktas spējas, tostarp matemātiskās zināšanas, taču pieaug kompetence valodas prasmē un paaugstinās spēja pieņemt lēmumus.Turklāt psihologi uzskata, ka vecumdienās cilvēki vairāk koncentrējas uz lietām, kas rada prieku, izslēdzot no savas dzīves tās darbības, kas tos padara nelaimīgus.
Vislaimīgāk cilvēks jūtas vecumdienās
Zinātnieki atklājuši, ka, kļūstot vecākiem, cilvēki top laimīgāki un lielāko laimi piedzīvo, sasniedzot vēlīnu septiņdesmit un astoņdesmit gadu vecumu, vēsta laikraksts "Daily Telegraph".Tradicionāli tiek uzskatīts, ka cilvēki savus labākos gadus piedzīvo jaunībā, līdz 40 gadu vecumam, vēlāk laimes sajūtai mazinoties.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.