Saskaņā ar Petrošenko rīkojumu par vienpusēju uguns pārtraukšanu, Ukrainas bruņotie spēki, Nacionālā gvarde, robežsardze un Iekšlietu ministrijai pakļautās vienības ir pārtraukušas pretterorisma operāciju Ukrainas austrumos.
"Atbildē uz šo miera atjaunošanas iniciatīvu, kaujinieki un teroristi turpinājuši uzbrukumus, rupji pārkāpjot pamieru," teikts abu ministriju paziņojumā.
Jau naktī uz 22.jūniju nelikumīgie bruņotie grupējumi pie Kramatorskas, Slovjanskas, Artemivskas un citām pilsētām 11 reizes atklāja uguni uz Ukrainas bruņoto spēku pozīcijām. 22.jūnija dienas laikā kaujinieki vairākkārt ar automātiem un granātmetējiem apšaudīja Ukrainas robežsardzes posteņus Luhanskas reģionā.
"Provokācijas turpinās. Kaujinieku uzbrukumu mērķis ir saasināt situāciju, kam nepieciešams spēcīgs un tūlītējs starptautisks nosodījums," teikts ministriju paziņojumā.
"Ukraina aicina starptautiskos partnerus atbalstīt centienus miera atjaunošanā. Mūsu galvenā prasība ir adresēta Krievijai. Mūsu valsts kopā ar starptautisko sabiedrību aicina Krieviju patiesi un efektīvi atbalstīt Ukrainas prezidenta miera plānu," teikts paziņojumā.
Porošenko piektdien izsludināja nedēļu ilgu vienpusēju uguns pārtraukšanu pretterorisma operācijas zonā Austrumukrainā, norādot, ka pamiers būs spēkā no 20.jūnija līdz 27.jūnijam, lai dotu separātistiem iespēju nolikt ieročus. Tomēr Porošenko norādīja, ka gadījumā, ja nemiernieki uzbruks Ukrainas karavīriem, viņi atbildēs ar spēku.
Rietumvalstu līderi Porošenko miera plānu novērtējuši atzinīgi, tikmēr Krievija nekavējoties veltījusi kritiku Ukrainas prezidenta izsludinātajam pamieram, nodēvējot to par ultimātu separātistiem.
Tikmēr Krievijas prezidents Vladimirs Putins svētdien mudināja Ukrainas vadību un nemierniekus iesaistīties dialogā.
Kremļa saimnieks arī uzsvēra, ka Kijevai vajadzētu apturēt militāro operāciju un garantēt krievvalodīgo tiesību ievērošanu Ukrainas austrumos.
"Ir jāsāk detalizēts, būtisks dialogs," Putins svētdien Maskavā norādīja žurnālistiem, piebilstot, ka Krievija atbalstīs Ukrainas prezidenta Petro Porošenko izstrādāto miera plānu.
"Krievija noteikti atbalstīs šos ierosinājums. Taču galu galā vissvarīgākais ir politiskais process. Ir svarīgi nodrošināt dialogu starp karojošajām pusēm, lai radītu pamatu šim miera plānam," sacīja Putins.
Kā norāda analītiķi, Maskavas izteikumi par nepieciešamību uz dialogu starp Kijevu un "separātistiem" ir Kremļa centieni leģitimizēt bruņotos grupējumus, kas terorizē Ukrainas austrumus.
Kaut arī atsevišķi prokrieviskie kaujinieki par savas aktivitātes dēvē par "sacelšanos pret Kijevas militāro huntu" un "cīņu par pašnoteikšanos", šobrīd "separātistu" rindas tiek papildinātas ar algotņiem no Krievijas Kaukāza republikām un bruņotas ar Krievijas automātiem, tankiem, bruņumašīnām un zenītraķešu sistēmām.
Kā jau LETA ziņoja, Krievijas diversanti, algotņi un vietējo separātistu kaujinieki kopš aprīļa vidus Ukrainas austrumos sagrābuši vairākas valsts iestāžu un milicijas nodaļu ēkas, kā arī citus stratēģiskos objektus, piemēram, lidlaukus, bet uz ceļiem izveidojuši kontrolposteņus. Reaģējot uz šiem notikumiem, Ukrainas varasiestādes izvērsušas pretterorisma operāciju.
Krievija februāra beigās okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu, bet martā to anektēja. Starptautiskā sabiedrība nosodījusi Krimas okupāciju un tās aneksiju neatzīst. Sodot Krieviju par Krimas aneksiju, Eiropas Savienība, ASV un citas rietumvalstis jau noteikušas sankcijas vairākiem desmitiem Krievijas augstāko amatpersonu un Kremļa tuvākā loka cilvēku.