Viņš piebilda, ka ar to domāta abpusēja uguns pārtraukšana, Ukrainas varasiestāžu kontroles atjaunošana pār robežu, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) pārraudzība pār uguns pārtraukšanas ievērošanu, visu ķīlnieku atbrīvošana un jēgpilnu sarunu sākšana bez jebkādiem papildu nosacījumiem.
"Prezidents izdarījis visu, lai dotu iespēju ikvienam, kas vēlas valstī mieru. Taču diemžēl šis aicinājums līdz šim nav atradis atbilstošu atbildi. Uguns pārtraukšanas režīma termiņš tika izsmelts," norādīja Čalijs.
Vienlaikus viņš tomēr uzsvēra, ka Porošenko joprojām ir situācijas miermīlīga risinājuma atbalstītājs.
Čalijs arī norādīja, ka Kijeva joprojām ir gatava turpināt konsultācijas par situācijas noregulējumu jebkurā pusēm pieņemamā vietā.
Kijeva 20.jūnijā izsludināja vienpusēju ugunspārtraukšanu, kas piektdien tika pagarināta vēl uz trim dienām. Taču pirmdienas vakarā Porošenko paziņoja, ka vienpusējais pamiers pagarināts vairs netiks.
"Lēmums nepagarināt uguns pārtraukšanu ir mūsu atbilde teroristiem, kaujiniekiem un marodieriem," norādīja prezidents. "Unikālā iespēja īstenot miera plānu netika izmantota. Tas notika kaujinieku noziedzīgās rīcības dēļ. Viņi publiski paziņoja par nevēlēšanos atbalstīt gan miera plānu kopumā, gan konkrēti uguns pārtraukšanu."
Jau naktī uz otrdienu Ukrainas austrumos tika atsākta aktīva karadarbība pret tur esošajām vietējo bruņoto prokrievisko separātistu un krievu algotņu bandām.
Ukrainas varasiestādes ziņo, ka diennakts laikā esot iznīcināti jau simtiem kaujinieku.
Vienlaikus Kijeva paziņojusi, ka kopš pretterorisma operācijas sākuma valsts austrumos kopumā krituši 200 Ukrainas drošības spēku pārstāvji. Savukārt kopš karadarbības atsākšanas, tas ir, pēdējās diennakts laikā, krituši pieci ukraiņu karavīri.
Kritušo vidū ir 150 Bruņoto spēku militārpersonas, septiņi Ukrainas Drošības dienesta darbinieki, seši robežsargi, 13 Nacionālās gvardes cīnītāji un 24 miliči.
Savukārt ievainojumus kopumā guvuši 619 ukraiņu karavīri, tostarp 31 pēdējās diennakts laikā.