Mieru mīlošās Skandināvijas valsts iedzīvotāji ļoti vēlas, lai pēc lielu uzmanību izpelnījušās prāvas beigām dzīve Norvēģijā atkal būtu tāda, kāda bija pirms 2011. gada 22. jūlija. Tajā pašā laikā norvēģi ir sapratuši, ka viņu valsts nav izņēmums, kas būtu pasargāts no šādām traģēdijām, tāpēc var būt jāpieņem vairāki nopietni lēmumi, kas var nozīmīgi mainīt šo ļoti atvērto sabiedrību.
Vājprātīgs vai ne
Visiem ir skaidrs, ka A. B. Breivīks ir pastrādājis šausminošo slaktiņu, tāpēc nav šaubu, vai tiesnesis viņu atzīs par vainīgu. Norvēģi sprieduma nolasīšanu gaida galvenokārt tāpēc, ka tas pateiks, vai noziedznieks ir garīgi pieskaitāms. Tas ir svarīgi, jo no tā ir atkarīgs vai A. B. Breivīks vēl kādreiz varētu tikt uz brīvām kājām.
Prokurori uzstāj, ka masu slepkava ir vājprātīgs, tāpēc viņam līdz mūža galam vajadzētu atrasties psihiatriskajā slimnīcā. A. B. Breivīka aizstāvis Geirs Lipestads uzskata, ka viņa klients ir pieskaitāms un tāpēc viņam sods ir jāizcieš cietumā. Tādā gadījumā maksimālais piespriežamais termiņš ir 21 gads ar nosacījumu, ka to var pagarināt, ja tiek atzīts, ka notiesātais ir drauds sabiedrībai.
Ir grūti prognozēt, kāds būs tiesas spriedums, jo dažādu psihiatrijas speciālistu veiktās pārbaudes ir pretrunīgas. Vienā atzinumā teikts, ka A. B. Breivīkam ir psihoze jeb apziņas aptumšošanās. Savukārt otrajā pārbaudē secināts, ka vīrieša garīgais stāvoklis ir atbilstošs, lai viņu liktu cietumā.
Pats slepkava vēlas, lai viņu atzīst par garīgi veselu un uzbrukumi tiktu uzlūkoti kā politiski motivēti, nevis vājprātības izraisīti. Kādā tiesas sēdē A. B. Breivīks sacīja, ka vājprātības atzīšana būtu «sliktāka par nāvi» un tādā gadījumā viņš iesniegtu apelāciju.
Arī daļa 22. jūlija uzbrukumu upuru radinieku A. B. Breivīku uzskata par pieskaitāmu, vēsta Reuters. «Ja pasludina, ka šī persona nav likumīgi atbildīga par savu rīcību, vai var teikt, ka nacisti arī nebija atbildīgi?» vaicā Klods Pero, kura dēls gāja bojā apšaudē uz Ūteijas salas. «Viņu varbūt var uzskatīt par cilvēku, kurš neiederas sabiedrībā, bet viņš nav traks, ņemot vērā, ka viņš plānoja un pavadīja divus gadus, gatavojoties savam noziegumam.»
Vairākums bojāgājušo ģimenes locekļu un draugu atzīst, ka viņiem tiesas spriedums nav tik svarīgs kā tas, lai slepkava uz mūžīgiem laikiem paliktu nebrīvē. A. B. Breivīka advokāts G. Lipestads gan uzskata, ka sabiedrībai ir jābūt gatavai, ka kādudien A. B. Breivīks varētu tajā atgriezties. «Ja jums ir vēža šūnas, jūs no tām cenšaties atbrīvoties. Jūs tās necenšaties ārstēt un ievietot atpakaļ ķermenī,» G. Lipestadam atbild K. Pero. «Nav nekādu iemeslu viņu integrēt atpakaļ sabiedrībā. Sabiedrība neko nevar iegūt no viņa.»
Jaunas atklāsmes
«Pēc 24. augusta mēs gribam pielikt tam punktu,» uzbrukumā Ūteijā izdzīvojusī Hamšajini Gunaratnama stāsta aģentūrai Reuters. Tāpat kā viņa, arī citi Norvēģijas iedzīvotāji vēlas, lai pēc sprieduma nolasīšanas A. B. Breivīkam norvēģi pēc iespējas drīzāk aizmirstu par notikušo un atkal dzīvotu normālu dzīvi. Diemžēl viņiem vajadzēs sadzīvot ar asiņaino uzbrukumu atskaņām. «Mēs vairs neesam tik naivi, lai ticētu, ka Norvēģija ir labākā valsts pasaulē,» uzskata Mete Ivonne Lāšena, kura ir viena no trim advokātiem, kas aizstāv A. B. Breivīka upurus un viņu radiniekus.
Pēc A. B. Breivīka, kurš uzskata, ka valdības imigrācijas politika ir novedusi pie Norvēģijas islamizācijas, pastrādātajiem šausmu darbiem valstī aizvien atklātāk tiek runāts par iebraucēju un multikulturālisma ietekmi uz sabiedrību nākotnē. «Cilvēki vairāk zina par briesmām, ko rada pret musulmaņiem vērsta retorika. Mēs daudz vairāk apzināmies, ka dažas idejas var kļūt ļoti bīstamas,» apgalvo M. I. Lāšena.
Norvēģijā asiņainākais slaktiņš pēc Otrā pasaules kara ir licis sākt runāt par galēji labējo ekstrēmismu. «Tagad mēs zinām, ka Norvēģija var būt avots terorismam, notikušais ir licis sākt runāt par to, kādu sabiedrību mēs vēlamies,» domā G. Lipestads. «Ko darīt ar labējiem fundamentālistiem, par pieeju ekstrēmistu vietnēm internetā - mēs tikai tagad esam sākuši diskusiju.»
Pagājušajā nedēļā tika publicēts 500 lappušu biezs ziņojums par A. B. Breivīka uzbrukumiem. Dokumentā bija teikts, ka A. B. Breivīku varēja apturēt, ja policija un izlūkdienesti nebūtu pieļāvuši virkni kļūdu. Ziņojuma dēļ atkāpās policijas priekšnieks, izlūkdienesti pieprasa plašākas pilnvaras.
Tas arī aizskāra jautājumu par nepieciešamību ieviest stingrāku šaujamieroču kontroli, jo norvēģiem kā ļoti kaislīgiem medniekiem ir iespējams samērā vienkārši tikt pie šaujamā.