Savukārt Ķīna atbildējusi, paziņojot, ka "Taivānas neatkarība ir strupceļš". "Neskatoties uz to, ar kādiem lozungiem to mēģina panākt, tiekšanās uz Taivānas neatkarību ir lemta neveiksmei," pirmdien preses brīfingā paziņoja Ķīnas Ārlietu ministrijas runasvīrs Vans Veņbiņs.
Ķīna jau pēc jaunā prezidenta ievēlēšanas janvārī likusi noprast, ka tai īpaši nepatīk Lai un viņa pārstāvētā Demokrātiskā progresīvā partija, kas atbalsta Taivānas neatkarību. Kopš janvāra īpaši pastiprinātas Ķīnas militāro lidmašīnu un karakuģu ielaušanās Taivānas teritoriālajos ūdeņos un gaisa telpā. Lai Ķīnas pēdējo gadu militārās aktivitātes Taivānas iebiedēšanai ir nodēvējis par "lielāko stratēģisko izaicinājumu globālajam mieram un stabilitātei".
64 gadus vecais Lai ir ārsts, kurš kļuvis par politiķi. Iepriekšējās prezidentes Cai Ingveņas valdīšanas laikā viņš bijis viceprezidenta amatā kopš 2020. gada, bet pirms tam bijis arī premjerministrs. Viņa politiskās karjeras pirmsākumos Lai bijis radikāls politiķis, kurš atklāti aicinājis uz Taivānas neatkarību, tā saniknojot Pekinu. Ķīnas valdība viņu pirms prezidenta vēlēšanām dēvēja par nemiera cēlāju, Ķīnas valsts mediji pauda viedokli, ka viņu vajadzētu tiesāt par separātismu un Ķīnas teritoriālās nedalāmības pārkāpšanu.
Tomēr pirmdienas runā Lai ieturēja samiernieciskā - ku toni. Viņš atkārtoti uzsvē - ra, ka neplāno darīt neko, kas mainītu Taivānas un Ķīnas attiecību status quo, kad Taivāna netiek atzīta par neatkarīgu valsti, neskatoties uz to, ka tai ir sava konstitūcija un suverēna valdība. Aicinot uz mieru un stabilitāti attiecībās ar Ķīnu, kas Taivānu uzskata par savu daļu, Lai teica, ka velētos atsākt cilvēku savstarpējo viesošanās programmu pāri Taivānas šaurumam, to skaitā būtu arī Ķīnas tūristi, kas vēlas apceļot Taivānu. Vienlaikus gan viņš uzsvēra, ka Taivānas iedzīvotājiem nevajadzētu dzīvot ilūzijās par Ķīnas draudiem un ka Taivānai vajadzētu vēl vairāk stiprināt savas aizsardzības spējas.