Jau vēstīts, ka otrdien ap plkst.14 pēc Latvijas laika sākās globāls kiberuzbrukums, sākotnēji skarot Ukrainas un Krievijas uzņēmumus, bet pēc tam izplatoties Rietumeiropā un pārējā pasaulē. Kiberuzbrukumā tika izmantots izspiedējvīruss, kas bloķē lietotāju datorus, pieprasot pārskaitīt izpirkuma maksu, konvertējot to virtuālajā valūtā bitcoin.
Šis ir otrais globālais kiberuzbrukums divu mēnešu laikā. Līdzīgs vīruss WannaCry maijā paralizēja vairāk nekā 200 000 lietotāju datorus vairāk nekā 150 valstīs.
Stoltenbergs sacīja, ka maijā un šonedēļ notikušie uzbrukumi norāda, cik nozīmīgi ir stiprināt NATO kiberaizsardzību, piebilstot, ka alianse to arī dara.
Stoltenbergs norādīja, ka NATO dalībvalstis jau organizē mācības, dalās ar pieredzi un labākajām tehnoloģijām un ciešāk sadarbojas savā starpā. Viņš atsauca atmiņā, ka NATO līderi pagājušajā gadā vienojušies, ka kiberuzbrukums var tikt uzskatīts par pietiekami nopietnu draudu, lai iedarbinātu NATO līguma 5.pantu, kas nosaka, ka uzbrukums vienai dalībvalstij uzskatāms par uzbrukumu visām.
Stoltenbergs atklāja, ka NATO palīdzējusi ar kiberaizsardzību Ukrainai, ko otrdienas uzbrukums skāra vissmagāk.