Organizācija pavēstīja, ka 26 no nogalinātajiem žurnālistiem gājuši bojā kaujas apstākļos, atspoguļojot notikumus Sīrijā, Irākā, Jemenā, Lībijā, Afganistānā vai Somālijā.
Savukārt 18 reportieri gājuši bojā pret viņiem tieši vērstu uzbrukumu rezultātā. Taču tas ir mazākais šādos apstākļos bojāgājušo žurnālistu skaits kopš 2002.gada.
Jau piekto gadu pēc kārtas par žurnālistiem visbīstamāko valsti atzīta Sīrija, kur šogad gājuši bojā vismaz 14 reportieri.
Ņujorkā bāzētā Žurnālistu aizstāvības komiteja datus par žurnālistu nāves gadījumiem apkopo kopš 1992.gada.
Kā ziņots, pirmdien ar datiem par šogad nogalinātajiem žurnālistiem klajā nāca preses tiesību uzraudzības organizācija Reportieri bez robežām (RSF).
Saskaņā ar šīs organizācijas datiem 2016.gadā pasaulē nogalināti 74 žurnālisti un citi mediju darbinieki, no kuriem 53 gājuši bojā tieši pret viņiem vērstos uzbrukumos.
Vēl 21 žurnālists gājis bojā, veicot savus darba pienākumus karadarbības zonās, paziņoja RSF.
Taču Kopumā tikai 35% no bojāgājušajiem nav strādājuši konflikta zonās.
Piecas no visiem bojāgājušajiem bijušas sievietes. Turklāt pirmo reizi RSF statistikā iekļauti arī dati par tā dēvētajiem pilsoniskās žurnālistikas pārstāvjiem.
Vairums no upuriem bijuši vietējie žurnālisti, un tikai pieci procenti bijuši ārvalstu mediju darbinieki.
Par visbīstamākajām valstīm žurnālistiem RSF atzina Sīriju, Afganistānu, Meksiku, Irāku un Jemenu.
Arī saskaņā ar RSF datiem 2016.gadā upuru skaits starp mediju darbiniekiem bijis mazāks nekā pērn, kad bojā gāja 101 žurnālists. Tas daļēji tiek skaidrots ar apstākli, ka daudzi žurnālisti bijuši spiesti pamest valstis, kur viņu dzīvība tiek apdraudēta.
Saskaņā ar RSF rīcībā esošo informāciju 348 žurnālisti visā pasaulē atrodas ieslodzījumā, kas ir par sešiem procentiem vairāk nekā pagājušajā gadā.