Taču vispirms Putins tikās ar Ķīnas premjerministru Li Kecjanu, kuram sacīja, ka abu valstu tirdzniecības un ekonomiskās attiecības "ir uzņēmušas labu tempu", un Krievija raugās pēc jaunām sadarbības jomām.
Li savukārt norādīja, ka tirdzniecības apjoms starp abām valstīm, domājams, šogad sasniegs 100 miljardus dolāru, un pauda gatavību paplašināt sadarbību gan tradicionālajās, gan jaunās sfērās, tostarp kodolenerģijas ražošanā.
ASV nacionālajā drošības stratēģijā Krievija un Ķīna ir raksturotas kā Savienoto Valstu galvenās pretinieces, uz ko abas valstis reaģējušas, solot paplašināt savstarpējo ekonomisko, politisko un militāro sadarbību.
Krievija un Ķīna arī centušās stiprināt Šanhajas Sadarbības organizāciju, kuras valstis tiksies šonedēļ.
Putins un Sji kopumā tikušies 25 reizes, tostarp piecas reizes pagājušajā gadā, atklāja Putina padomnieks ārlietās Jurijs Ušakovs.
Tomēr, neskatoties uz tuvajām attiecībām politikā un drošības jomā, savstarpējās ekonomiskās attiecības nav attīstījušās tik labi, kā varētu vēlēties.
Krievijas valūtas vērtības straujā krituma dēļ, divpusējā tirdzniecība saruka no gandrīz 100 miljardiem ASV dolāru 2014.gadā līdz aptuveni 60 miljardiem ASV dolāru 2015.gadā. Kopš tā laika tirdzniecība ir daļēji atguvusies, pērn sasniedzot gandrīz 90 miljardus ASV dolāru.
Neslāvs