67 gadus vecais Rebelu di Souza, kurš pazīstams televīzijas skatītājiem kā "profesors Marselu", tālu apsteidzis savu tuvāko sāncensi – neatkarīgo kreiso kandidātu Antoniu Sampaiju da Novou, kurš ieguvis 22,89% balsu.
Vēlēšanās startēja pavisam 10 kandidāti, un uzvarai jau vēlēšanu pirmajā kārtā bija nepieciešams iegūt vismaz 50% balsu.
Portugāles prezidenta amats ir lielā mērā ceremoniāls, tomēr prezidentam ir tiesības atlaist parlamentu politiskas krīzes gadījumā, un tādējādi viņš var ietekmēt valsts ekonomisko stratēģiju.
Situācijai Portugālē uzmanīgi seko Eiropas Savienība (ES), lai redzētu, vai Lisabona stingri ievēros ekonomiskās taupības pasākumus, kas bija nosacījums starptautiskā aizdevuma piešķiršanai 78 miljardu eiro apmērā.
"Es gribu atjaunot nacionālo vienotību," kamēr "mūsu valsts iziet no dziļās ekonomiskās un sociālās krīzes," norādīja Rebelu di Souza, solot, ka viņš "būs brīvs un neatkarīgs prezidents", lai gan viņu vēlēšanās atbalstīja labējās partijas.
Kā viens no pirmajiem Rebelu di Souzu apsveica bijušais konservatīvais premjerministrs Pedro Pasušs-Koelju, sakot, ka "šī uzvara pirmajā kārtā dod viņam neapstrīdamu politisku autoritāti".
Pēc oktobrī notikušajām parlamenta vēlēšanām, kurās valdošā labēji centriskā koalīcija zaudēja absolūto vairākumu parlamentā, Sociālistiskās partijas līderis Antoniu Košta novembrī izveidoja jaunu mazākuma valdību, kuru atbalsta arī Komunistiskā partija un Kreisais bloks.
Košta ir solījis īstenot mērenu ekonomisko programmu, ievērojot eirozonā noteikto fiskālo disciplīnu. Tomēr kreisie ekstrēmisti, kuru atbalsts nepieciešams valdībai, ir kritiski noskaņoti pret ES noteikumiem tēriņu jomā, kā arī pret Portugāles dalību NATO.
Rebelu di Souza pirms prezidenta vēlēšanām solīja darīt "visu iespējamo", lai nodrošinātu pašreizējās valdības stabilitāti.
Viņš prezidenta amatā nomainīs konservatīvo Anibalu Kavaku-Silvu, kurš bijis šajā amatā divus secīgus piecu gadu termiņus un novembrī negribīgi nodeva varu kreisajai koalīcijai.
Jaunievēlētais prezidents dos amata zvērestu 9.martā.
Saskaņā ar konstitūciju viņš iegūs pilnvaras atlaist parlamentu tikai aprīlī, kad būs pagājuši seši mēneši kopš pēdējām parlamenta vēlēšanām.