Premjerministra Pedro Pasuša-Koelju vadītā koalīcija Uz priekšu, Portugāle!, kurā apvienojusies viņa pārstāvētā centriski labējā Sociāldemokrātiskā partija un konservatīvā Tautas partija, neskatoties uz nepopulāro valsts izdevumu apcirpšanu, pārsteidzošā kārtā ir atguvusi popularitāti, un vairums aptauju tai sola uzvaru.
Saskaņā ar dažādām aptaujām par valdošo koalīciju, kas atrodas pie varas kopš 2011.gada, gatavi balsot no 35,5 līdz 40,3% portugāļu, kamēr Antonio Kostas vadītos opozīcijā esošos sociālistus atbalsta 31,8 līdz 36% vēlētāju.
Šādus panākumus labējām partijām vēl pirms dažiem mēnešiem neviens neuzdrošinājās prognozēt.
Tomēr aptauju rīkotāji brīdina, ka vēlēšanu iznākums joprojām nav skaidrs, jo vismaz 15% respondentu vēl nav izlēmuši, kā balsot.
Lai kāds būtu iznākums, jāšaubās, ka kāda no nometnēm varētu izcīnīt parlamentā absolūto vairākumu, un analītiķi brīdina, ka Portugālei draud politiskās nestabilitātes periods.
"Absolūtā vairākuma trūkums līdz ar skaidra virziena neesamību var būt negatīva zīme tirgum," norāda BPI bankas galvenā ekonomiste Paula Karvalju.
51 gadu vecais Pasušs-Koelju, kas pēc izglītības pats ir ekonomists, savu kampaņu balsta savas valdības panākumos, veiksmīgi izvadot valsti caur ekonomisko krīzi, norēķinoties ar starptautiskajiem aizdevējiem un ļaujot valsts tautsaimniecībai pēc trīs gadus ilgas lejupslīdes pērn atgriezties pie izaugsmes.
Kad viņš nāca pie varas 2011.gada augustā, Portugāle atradās uz maksātnespējas sliekšņa.
Viņa priekštecis premjera krēslā - sociālists Žozē Sokratišs - tikko bija pieprasījis no Eiropas Savienības (ES) un Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) 78 miljardus eiro lielu aizdevumu, Portugālei kļūstot par trešo eirozonas valsti, kas pēc Īrijas un Grieķijas bija spiesta lūgt starptautisko atbalstu savas finanšu sistēmas glābšanai.
Portugāle spēja glābšanas programmu slēgt 2014.gada maijā, taču pirms tam valdībai nācās īstenot bargus taupības pasākumus, un ķerties pie lielākās nodokļu paaugstināšanas, kādu spēj atcerēties šobrīd dzīvojošās paaudzes.
Tomēr valdībai izdevies samazināt bezdarbu līdz 12%, lai gan sava apogeja brīdī 2013.gada sākumā tas sasniedza 17,5%.
"Pēc krīzes parādījās ekonomikas atlabšana, kas nāk par labu valdošajai koalīcijai," sarunā ar aģentūru AFP norāda politikas analītiķis Žozē Antonio Pašušs-Palmeira.
Tomēr ekonomikas atlabšanas rezultātus plašāka sabiedrība pagaidām maz izjūt. Joprojām katrs piektais portugālis dzīvo zem oficiālā nabadzības līmeņa, saņemot gadā mazāk nekā 5000 eiro.
Tajā paša laikā, atšķirībā no Grieķijas un kaimiņos esošās Spānijas, Portugālē nav parādījusies kāda populistiska protesta partija, kas varētu mest nopietnu izaicinājumu tradicionālajām partijām.
Grieķijas krīze, kam uzmanīgi sekoja portugāļi, iespējams, pat nostiprinājusi valdošās koalīcijas pozīcijas.
Grieķu kreiso ekstrēmistu partijas Syriza mēģinājumi atteikties no taupības politikas bija neveiksmīgi, un portugāļu vēlētāji pēkšņi saprata, ka tā nav reāla alternatīva, atzīst Pašušs-Palmeira.
Lai gan sociālisti, kuru līderis ir lielu popularitāti baudošais bijušais Lisabonas mērs, sola mīkstināt taupības pasākumus, pazemināt individuālos nodokļus un atjaunot pašreizējās valdības laikā pazeminātās algas sabiedriskajā sektorā, arī viņi apgalvo, ka turēšoties pie ES budžeta noteikumu ievērošanas.
Taču Kostam problēmas sagādā nepieciešamība distancēties no iepriekšējā sociālistu līdera Sokratiša, kas atradās premjera krēslā no 2005. līdz 2011.gadam.
Pagājušā gada novembrī viņš tika aizturēts aizdomās par korupciju un naudas atmazgāšanu un šobrīd atrodas mājas arestā.
Kosta kampaņas pēdējā nedēļā pārgāja uz asāku toni un paziņoja, ka sociālisti balsos pret budžeta apstiprināšanu, ja pie varas paliks centriski labējās partijas.
Pasušs-Koelju uz to reaģēja, brīdinot, ka tas var izraisīt politisko nestabilitāti, kas var novest pie ārkārtas vēlēšanu izsludināšanas.
Sociālisti var bloķēt labējo mazākuma valdību, ja tie apvieno spēkus ar kreisajiem ekstrēmistiem - Kreiso bloku un komunistiem, kurus atbalsta aptuveni 15% vēlētāju.
Tajā pašā laikā liela daļa vēlētāju slīgst apātijā, un eksperti prognozē, ka to portugāļu skaits, kas šodien paliks mājās, var pārsniegt pat iepriekšējās vēlēšanās uzstādīto antirekordu - 41,9%.
"Es vairs nebalsoju par nevienu. Tās vienmēr ir tās pašas partijas, tie paši solījumi, un nekas nemainās," AFP atzīst kāds 72 gadus vecs pensionārs.