Parlaments 5.martā pieņēma likumu, lai "dotu tiesisko noregulējumu Ukrainas Bruņoto spēku skaitam, kas nodrošinās mūsdienīgu zināma karaspēka grupējuma izvēršanu, lai savaldītu bruņotu agresiju, dotu tai prettriecienu un likvidētu (lokalizētu, neitralizētu) bruņotu konfliktu".
Atbilstoši mediju ziņām 2014.gada sākumā Ukrainas Bruņotajos spēkos bija 168 000 cilvēku, bet gada beigās - 232 000 cilvēku.
Iekšlietu ministrs Stepans Poltoraks iepriekš bija paziņojis, ka Bruņoto spēku personālsastāva skaits tuvākā mēneša laikā tiks palielināts līdz 250 000 cilvēku.
Šogad papildus tiks izveidotas sešas mehanizētās brigādes, kalnu kājnieku pulks, trīs artilērijas brigādes un divas armijas aviācijas brigādes.
20.janvārī sākās ceturtais mobilizācijas vilnis. Tā gaitā plānots iesaukt 50 000 militārajam dienestam pakļautu Ukrainas pilsoņu. Aprīlī un jūnijā notiks vēl vairākas mobilizācijas kārtas. Kopumā 2015.gadā plānots iesaukt armijā 100 līdz 150 000 cilvēku.
Krievija pērn februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.
Kā janvāra beigās ANO Drošības padomes sēdē apliecināja Ukrainas vēstnieks ANO Jurijs Sergejevs, Ukrainas austrumos atrodas 12 000 Krievijas karavīru.
Ukrainas, Francijas, Vācijas un Krievijas līderi 12.februārī sarunās Minskā vienojās par karaspēka un smagās tehnikas atvilkšanu, kā arī par uguns pārtraukšanu Ukrainas austrumos, sākot no 14.februāra pusnakts.