"Homo erectus", neandertāliešu un "homo sapiens" spēja gatavot un apstrādāt ēdienu bija tik liels evolūcijas lēciens, ka nošķīra šo sugu pārstāvjus no šimpanzēm un citiem primātiem, atzinuši Hārvarda universitātes zinātnieki.
Salīdzinot cilvēkveidīgo primātu, mūsdienu cilvēka un 14 izmirušo hominīdu sugu DNS analīzes, žokļu izmērus un ķermeņa masu, žurnāls "Proceedings of the National Academy of Sciences" konstatējis, ka iepriekšējie pētījumi, kuros atklāts, ka "homo erectus" spēja gatavot ēdienu, ir patiesi.
Ēdiena gatavošana ar palīglīdzekļu un uguns palīdzību ļāva uzņemt vairāk kaloriju, tērēt mazāk laika pārtikas meklēšanai un ēšanai. Tā rezultātā samazinājās primātu žokļu izmēri un pieauga ķermeņa masa.
Palielinājās to primātu žokļi, kuriem bija lielāka ķermeņa masa, un viņi pavadīja vairāk laika ēdot. Piemēram, lielie pērtiķi, kuri ir aptuveni tikpat lieli kā cilvēki, aptuveni 48% no dienas pavada, uzņemot kalorijas.
Savukārt Hārvarda universitātes pētījumā atklāts, ka "homo erectus" un "homo neanderthalensis" ēdot pavadīja attiecīgi 6,1% un 7% no dienas, bet mūsdienu cilvēks - 4,7% no dienas.
"Cilvēkam nepieciešamais ēšanas laiks un žokļu izmēri ir patiešām neparasti salīdzinājumā ar citiem primātiem, un šī īpatnība parādījās Pleistocēna ēras sākumā pirms aptuveni 2,5 miljoniem gadu," atklāts pētījumā.
Tāpat pētījumā teikts, ka pavārmākslu, iespējams, attīstīja arī citas sugas, kuras Āfrikas teritoriju apdzīvoja tieši pirms "homo erectus", tostarp "homo habilis" un "homo rudolfensis".
Jebkurā gadījumā, priekšmeti un uzvedība, kuru pieprasa ēdiena gatavošanas kultūra, attīstījās vēl pirms "homo erectus", un pirms mūsu senči pameta Āfrikas teritoriju.