Zaimošanu saprot kā aizvainojošu izteikšanos vai izturēšanos pret kādu reliģiju, dievu un ticīgo jūtām. ASV Kongresa bibliotēka 2017. gadā ziņoja, ka 77 valstīs ir spēkā likumi, kas kriminalizē "zaimošanu, vēršanos pret reliģiju un reliģisko jūtu aizskaršanu". Vārda brīvības aizstāvji šos likumus kritizē kā laikmetam neatbilstošus.
Aicina uz linča tiesu
Vardarbīgus protestus Pakistānā aizvadītajā nedēļā izraisīja augstākās tiesas lēmums atbrīvot no ieslodzījuma kristieti, kurai 2010. gadā bija piespriests nāvessods par musulmaņu pravieša Muhameda aizvainošanu. Asiju Bibi šajā noziegumā bija apsūdzējušas kaimiņienes musulmanietes, ar kurām viņai izcēlās strīds pēc tam, kad sievietes atteicās dzert ūdeni no viena trauka ar kristieti.
Valstī, kur no 212 miljoniem iedzīvotāju 96% ir musulmaņu, zaimošana ir aizliegta ar likumu. To nereti izmanto pret Pakistānas reliģiskajām minoritātēm, apgalvo cilvēktiesību organizācija Amnesty International. Tomēr visbiežāk zaimošanā tiek apsūdzēti musulmaņi.
Augstākās tiesas spriedumā bija teikts, ka islāma svētie raksti – Korāns – uzsver toleranci un netaisnības izskaušanu. Tiesa arī norādīja, ka pret Bibi savāktie pierādījumi bijuši nepietiekami, lai viņu notiesātu.
Neraugoties uz attaisnojošo spriedumu, piecu bērnu māte gatavojas pamest dzimteni, jo baidās par savu un ģimenes locekļu drošību. Islāma radikāļi ir aicinājuši nolinčot Bibi, viņas advokātu un augstākās tiesas tiesnešus, kuri viņu attaisnoja.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena pirmdienas, 5. novembra, numurā! Ja turpmāk vēlaties Dienas publikācijas lasīt drukātā formātā, laikrakstu iespējams abonēt ŠEIT!
ļuļa
ļuļa
wtf