"Esam gatavi spert nepieciešamos soļus kolektīvās drošības stiprināšanai, lai neviena no alianses dalībvalstīm neciestu no iespējamas agresijas," iezīmējot vienu no galvenajiem sanāksmes tematiem, teica NATO ģenerālsekretārs.
Viņš pastāstīja, ka tiek izvērtēta arī aizsardzības plānu atjaunošana, militāro mācību paplašināšana un "atbilstoša spēku izvietošana", ar to domājot NATO valstu karavīru bāzu izvietošanu dažādās valstīs.
"Krievijas agresija pret Ukrainu pašos pamatos izmaina Eiropas drošības situāciju un rada nestabilitāti tieši pie NATO robežām," izteicās alianses ģenerālsekretārs.
Tāpat alianses ārlietu ministri spriedīs par attiecību pārskatīšanu ar Krieviju. "Tās darbības ir nepieņemamas, Krievija ir pārkāpusi noteiktos principus sadarbībai ar NATO. (..) Tāpēc mēs vairs nevaram turpināt dzīvot tāpat kā iepriekš," pauda Rasmusens.
Viņš atkārtoti uzsvēra, ka saistībā ar situāciju Ukrainā nav guvis apliecinājumu Krievijas solījumam atvilkt karaspēka daļas no Ukrainas pierobežas.
"Manā rīcībā diemžēl nav tādas informācijas," sacīja Rasmusens.
Viņš arī piebilda, ka labākā konflikta risināšanas forma ir politisks un diplomātisks dialogs un NATO vienmēr "tur atvērtas durvis", jo neviens nevēlas pieredzēt jaunas militāras konfrontācijas draudus.
1. un 2.aprīlī Briselē notiek NATO dalībvalstu ārlietu ministru sanāksme, kurā piedalīsies arī Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (Reformu partija). Sanāksmes uzmanības centrā būs kolektīvās aizsardzības stiprināšana, atbalsts Ukrainai, sadarbības ar Krieviju iesaldēšana, kā arī gatavošanās Velsas samitam, kas notiks 4. un 5.septembrī Lielbritānijā.
Pievienotas 3. un 4.rindkopas