Orbāns apmeklēja Ķīnu pēc vizītēm Kijivā un Maskavā, kur centās sevi pozicionēt kā vidutāju, kura mērķis ir panākt Ukrainas kara pārtraukšanu. Vizīti Pekinā viņš nodēvēja par "Miera misiju 3.0".
Orbāns uzsvēra, ka Ķīnai ir liela loma, lai radītu apstākļus Ukrainas kara izbeigšanai.
Intervijā vācu laikrakstam "Bild" Orbāns atkārtoja aicinājumus panākt pamieru un brīdināja par konflikta eskalāciju turpmākajos mēnešos. "Ticiet man, nākamie divi vai trīs mēneši būs daudz nežēlīgāki, nekā mēs domājam," pirmdien publicētā intervijā izteicies Orbāns, kurš pagājušajā nedēļā Maskavā tikās ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu.
"Ir vairāk ieroču, un krievi ir apņēmīgāki. Konfrontācijas enerģija, bojāgājušo skaits, upuru skaits kļūs nežēlīgāks nekā iepriekšējos septiņos mēnešos," prognozēja Ungārijas premjers. Viņš uzsvēra, ka "nestrīdas par to, kuram ir taisnība un kuram nē" un ka viņa mērķis ir miers un uguns pārtraukšana.
Savukārt Ķīnas prezidents izmantoja Orbāna vizīti, lai aicinātu starptautisko sabiedrību "radīt apstākļus un sniegt palīdzību, lai abas puses varētu atsākt tiešu dialogu un sarunas", ziņo Ķīnas valsts raidorganizācija CCTV.
"Tikai tad, ja visas lielvaras izmantos pozitīvu, nevis negatīvu enerģiju, uguns pārtraukšanas rītausma šajā konfliktā varēs uzaust pēc iespējas ātrāk," sacījis Sji.
Ķīna nepiedalījās nesen Šveicē notikušajā Ukrainas vadītajā starptautiskajā samitā, tā vietā dodot priekšroku savam sešu punktu miera plānam, ko tā kopā ar Brazīliju publicēja maijā un ko Maskava ir atbalstījusi.
Ķīna sevi pozicionē kā neitrālu valsti Ukrainas konfliktā, taču faktiski ir nostājusies Krievijas pusē un atbalsta tās ekonomiku.
Orbāns ir vienīgais Eiropas Savienības (ES) līderis, kurš saglabājis tuvas attiecības ar Kremli pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā 2022.gadā. Viņš ir atteicies sūtīt ieročus Ukrainai un iebildis pret ES atbalstu Kijivai.
Ungārija šomēnes pārņēma ES rotējošo prezidentūru, bet Vācijas vicekanclers Roberts Hābeks šodien atkārtoja citu Eiropas līderu sacīto, ka Orbāns nerunā bloka vārdā.
Kad Ungārijas premjers apmeklēja Maskavu, ES augstākais pārstāvis ārlietās un drošības politikā Žuzeps Borels uzsvēra, ka šī vizīte notiek bez ES līderu pilnvarojuma.
Kamēr ES cenšas mazināt savu atkarību no Ķīnas, bažījoties, ka tā varētu apdraudēt Eiropas ekonomiku, pārpludinot tirgu ar lētām precēm, Ungārija pēdējos gados ir piesaistījusi lielu Ķīnas projektu plūsmu, kas galvenokārt saistīti ar akumulatoru un elektrisko transportlīdzekļu ražošanu.
Kopš atgriešanās pie varas 2010.gadā Orbāns ir aizstāvējis "Austrumu atvēršanas" ārpolitiku, cenšoties veidot ciešākas ekonomiskās saites ar Ķīnu, Krieviju un citām Āzijas valstīm. Ungārijas valdība lepojas, ka Ķīna īsteno projektus aptuveni 15 miljardu eiro vērtībā.