Nosacīti teroristu nolaupītā laiva, izmantojot motorlaivas, tika panākta dažu sekunžu laikā, pēc glābšanas operācijas uzsākšanas. Lai gan kuģa klājs, uz kura atradās Bērziņš un delegācijas dalībnieki, bija pilns, specvienības karavīri, bruņoti ar ieročiem, sejas slēptas aiz maskām, mazāk kā minūtes laikā ieņēma abus klājus un kapteiņa kabīni. Operācija norisinājās strauji un atgādināja spraiga sižeta filmu vai datorspēli. Tiesa gan sliktā laika dēļ tika atcelts paredzētais desants no helikopteriem. Tāpat norādīts, ka īstā krīzes situācijā uz klāja izsēdušos militāristus no gaisa piesegtu snaiperi.
Specvienībā darbojās arī Latvijas kareivis, kurš
paskaidroja, ka šāda operācija ir "viens no daudzajiem treniņiem, kas regulāri
tiek veikti".
Nacionālo bruņoto spēku komandieris Raimonds Graube skaidroja, ka
prasme veikt šādas operācijas Latvijai ir ārkārtīgi
būtiska. Viņš pauda gandarījumu, ka mūsu karavīri šāda veida prasmes pārņem no
pieredzējušajām norvēģu specvienībām.
"Norvēģija kopš Latvijas pievienošanas NATO ir
kļuvusi par lielisku partneri," sacīja Norvēģijas Bruņoto spēku komandieris
admirālis Hākons Brūns-Hansens, pieminot abu valstu sadarbību ne tikai Baltijas
jūrā, bet arī Afganistānā "plecu pie pleca".
"Ļoti labā sadarbības pieredze starp bruņotajiem spēkiem turpinājās arī 2010.gadā,
kad sākās specvienību sadarbība," skaidroja Brūns-Hansens, atgādinot, ka pirmā
sadarbība bija Kabulā, un sadarbība aizvien turpinās. Viņš izcēla Latvijas
karavīru profesionalitāti.
Norvēģijas ārlietu ministre Īne Ēriksena-Sēreide, gluži tāpat kā premjerminstre trešdien, uzsvēra, ka Latvija ir vērtīgs norvēģu partneris. "Mēs esam parādījuši, kā mazas valstis, tādas kā mūsējās, var būt nozīmīgas," sacīja Ēriksena-Šereida, arī atsaucoties uz kopīgajām NATO operācijām.
Savukārt Latvijas Aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis (ZZS) pateicās par ieguldījumu Latvijas aizsardzības spēku attīstībā un palīdzībā, kas tika sniegta, lai būtu iespējams pievienoties NATO. Viņš atsaucās uz notikumiem Ukrainā un Krievijā, sakot, ka šobrīd ir grūti noteikt sekas, kas varētu ietekmēt NATO un Baltijas valstis. Viņaprāt, Krievijas rīcība ir radījusi apjukumu. "Mēs esam bijuši pārāk optimistiski," norādīja Vējonis, paužot, ka ir ne tikai jāpieņem notiekošais, bet arī jābūt sagatavotiem ar to tikt galā.
Jau vēstīts, ka Latvijas valsts prezidents Andris Bērziņš kopā ar ministru un uzņēmēju delegāciju trešdien un ceturtdien uzturas Olso divu dienu ilgā vizītē. Galvenie brauciena mērķi ir ekonomisko un aizsardzības saišu stiprināšana starp abām valstīm.
Jau vēstīts, ka trešdien Bērziņš apmeklēja uzņēmēju biznesa forumu, kurā norvēģu uzņēmēji uzslavēja Latvijas speciālistu izglītību un darbaspējas.
Ceturtdien pēcpusdienā prezidents tiksies ar Latvijas vēstniecības darbiniekiem un latviešu diasporas pārstāvjiem.