Neizraktais kanāls šķeļ valsti

Kanāla būvniecības pretinieki brīdina, ka iedzīvotājiem un videi nodarītais kaitējums var izrādīties lielāks nekā ekonomiskie ieguvumi.Latīņamerikas otras nabadzīgākās valsts valdība cer, ka ķīniešu būvētais kanāls būs zelta ādere, kas nākotnē nodrošinās labklājību. "Nikaragva sagaida, ka kanāls piesaistīs piecus procentus no pasaules jūras pārvadājumu apjoma, kas mums dos milzīgu ekonomisko labumu un dubultos iekšzemes kopprodukta apjomu," Nikaragvas viceprezidentu Omaru Haleslevenu citē BBC.278 kilometrus garā ūdensceļa būvniecību, kuras aptuvenās izmaksas ir 50 miljardu dolāru (41 miljards eiro), plānots pabeigt 2019.gadā, kuģu satiksmi kanālā paredzēts atklāt 2020.gadā. Ūdensceļu veidos tā, lai pa to varētu kuģot pasaulē lielākie konteinerkuģi.Apjomīgā projekta dēļ uz dzīvi citur var nākties pārcelties aptuveni 30 tūkstošiem cilvēku, galvenokārt nabadzīgiem zemniekiem un indiāņiem. Daudzi no šiem cilvēki baidās, ka valdība viņus vienkārši patrieks, neizmaksājot pienācīgu kompensāciju par zaudēto īpašumu, tāpēc viņi regulāri protestē pret kanāla celtniecību. "Esam gatavi mirt, nevis atdot savu īpašumu ķīniešiem," viens no protestu līderiem Orlando Okampo sacīja AP.Paredzēts, ka aptuveni 100 kilometru garš jaunā kanāla posms stiepsies caur Nikaragvas ezeru, kas ir lielākā saldūdens krātuve Centrālamerikā. Nikaragvas Zinātņu akadēmija apgalvo, ka padziļināšanas darbi ezerā, kas ir nozīmīgs dzeramā ūdens avots, var neatgriezeniski sabojāt ūdeni, apūdeņošanas sistēmas, samazināt zivju resursus un izjaukt bioloģisko daudzveidību.Visu rakstu lasiet laikraksta Diena pirmdienas, 29.decembra, numurā!