"Es domāju, mums jāpiestrādā pie izlūkošanas ātruma. Tādēļ mēs aicinām sūtīt mums [informāciju] un dalīties informācijā ar mums, (..) cik ātri vien iespējams," ceturtdien noslēdzot NATO izlūkošanas amatpersonu divu dienu sanāksmi Otavā, aicināja fon Loringhofens.
Viņš norādīja, ka, neskatoties uz NATO dalībvalstu apņemšanos pretdarboties Maskavas taktikai, NATO dalībvalstis bieži nevēlas laicīgi dalīties informācijā ar sabiedrotajiem.
"Jo ir jārunā par vājajām vietām savā valstī, un tas ir jālīdzsvaro ar labumu, ko mums visiem dod zināšanas par to, kas notiek," norādīja fon Loringhofens, kurš agrāk vadīja Vācijas ārējās izlūkošanas dienestu BND.
Kanādas bruņoto spēku izlūkdienesta vadītājs kontradmirālis Skots Bišops norādīja, ka Kanāda dalās informācijā ar NATO tik daudz, cik iespējams, un mudina pārējās valstis darīt tāpat.
Un šie centieni ir nesuši augļus, sacīja Bišops, kā piemēru minot daudznacionālos spēkus, ko Kanāda vada Latvijā. Bišops norādīja, ka šajos spēkos sadarbība informācijas apmaiņas jomā starp sabiedrotajiem ir ievērojami uzlabojusies.
Taču Bišops arī atzina, ka ir informācija, kurā Kanāda nedalās ar NATO.
"Kanāda ļoti smagi strādā, lai dalītos visā savā informācijā, kas derīga NATO un alianses dalībvalstīm," piebilda Bišops.