"Šī tikšanās notiek ļoti sarežģītā laikā, kas prasa jaunas, neierastas pieejas un atbildīgus politiskos lēmumus," tiekoties ar Ķīnas prezidentu Sji Dzjiņpinu, sacīja Lukašenko.
"Tiem vispirms ir jābūt virzītiem uz to, lai novērstu ieslīgšanu globālā konfrontācijā, kurā nebūs uzvarētāju. Tāpēc Baltkrievija aktīvi nāk klajā ar miera priekšlikumiem un pilnībā atbalsta jūsu izvirzīto starptautiskās drošības iniciatīvu," paziņoja Lukašenko.
Viņš arī pavēstīja, ka Baltkrievija vēlas palielināt sadarbību ar Ķīnu tehnoloģiju jomā.
Ķīna 24 februārī oficiāli nāca klajā ar savu miera plānu kara izbeigšanai Ukrainā. Plāns sastāv no 12 punktiem, un Pekina tajā karu ir nosaukusi par "Ukrainas krīzi".
Ķīna šajā plānā aicina uz pamieru un miera sarunu uzsākšanu starp Krieviju un Ukrainu, kā arī aicina izbeigt Rietumu sankcijas pret Krieviju, veikt pasākumus kodolobjektu drošības garantēšanai, izveidot humānos koridorus civiliedzīvotāju evakuācijai, un spert soļus graudu eksporta nodrošināšanai.
Miera plānā galvenokārt tika izklāstītas jau ilgi zināmas Pekinas pozīcijas, tostarp pieminēta vajadzība "efektīvi garantēt [visu valstu] suverenitāti, neatkarību un teritoriālo integritāti". Tajā arī aicināts izbeigt "Aukstā kara mentalitāti", kā Ķīna parasti dēvē tās ASV piedēvēto hegemoniju un iejaukšanos citu valstu lietās.
Ķīna ir apgalvojusi, ka ievēro neitralitāti Krievijas-Ukrainas konfliktā, tomēr tai ir "neierobežotas" attiecības ar Krieviju. Ķīna arī atteikusies kritizēt Krievijas iebrukumu Ukrainā vai pat to šādi nosaukt, bet ir apsūdzējusi Rietumus šī konflikta izprovocēšanā un "uzkurināšanā" ar aizsardzības ieroču piegādāšanu Ukrainai.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ir paziņojis, ka šis Ķīnas miera plāns ir tikai Pekinas domu izpaudums. Viņš gan atzina par labu to, ka Ķīna ir sākusi runāt par karu Ukrainā.