Ministrs sacīja, ka Ķīna turpinās pārstrukturēt savu ekonomiku, novēršoties no vidi piesārņojošām kompānijām, lai radītu vairāk vietas "labām kompānijām" attīstīties un koncentrēties uz tehnoloģiskām inovācijām.
Čeņs tomēr uzsvēra nepieciešamību savaldīt pašvaldības, no kurām dažas vēl arvien izvairās īstenot vides aizsardzības likumus, dodot priekšroku ekonomikas izaugsmes veicināšanai savā teritorijā.
"Mums ir jāpadara vietējās pašvaldības atbildīgas. Tikai tad, ja mēs padarīsim tās atbildīgas par vidi, uzņēmumi vairāk ievēros likumus," sacīja vides ministrs.
Ķīnas ekonomikas izaugsmes temps pērn palēninājās līdz 6,9%, kas bija zemākais 25 gados. Šogad plānotā ekonomikas izaugsme ir no 6,5 līdz 7%.
Ķīna desmitiem gadu bija īstenojusi ekonomikas izaugsmi, maz uztraucoties par nodarīto kaitējumu videi. Pēdējos gados Ķīnas valdība ir mainījusi taktiku, mēģinot pārorientēties no ekonomikas, kas atkarīga no smagās rūpniecības, uz ilgtspējīgāku ekonomiku, kas pamatotos uz iekšzemes patēriņu un pakalpojumiem.
Par vides piesārņojuma sekām aizvien vairāk uztraucas arī Ķīnas pilsoņi, kuru turība pieaug.
Ķīna ir pasaulē lielākā akmeņogļu izmantotāja, bet pēdējos divos gados ogļu patēriņš ir krities un Ķīna ir kļuvusi par pasaulē vadošo investoru atjaunojamā enerģijā. Pērn Ķīnā tomēr tika apstiprināta vairāk nekā 200 jaunu ogļu elektrostaciju būvniecība.