Kopumā Jaunkaledonijā ir aptuveni 175 tūkstoši balsstiesīgo, un iedzimtie kanaki veido aptuveni 40% no iedzīvotāju kopskaita, kamēr etniskie eiropieši - aptuveni 27%.
Par iznākumu gandarījumu paudis Francijas prezidents Emanuels Makrons, norādot, ka rezultāts ir pierādījums jaunkaledoniešu ticībai Francijas Republikai. "Man jāsaka, ka esmu ļoti lepns, ka beidzot kopā spērām šo vēsturisko soli," pie jaunkaledoniešiem vērsās Makrons.
Referendums par neatkarību noticis vairākas desmitgades pēc miera panākšanas starp Franciju un separātiski noskaņotajiem Jaunkaledonijas iedzimtajiem kanakiem. Vēl pagājušā gadsimta 80. gados nereti kanaki savu vēlmi pēc neatkarības pauda vardarbīgā veidā, un 1988. gadā separātisti noslepkavoja četrus franču žandarbus, bet vēl 23 saņēma gūstā alā. Francijas atbildes triecienā dzīvību zaudēja 19 kanaki un divi Francijas karavīri.
Pēc asiņainajiem notikumiem abas nometnes vienojās pārtraukt vardarbību un garantēt tiesības Jaunkaledonijai, kas ir Francijas kolonija kopš 1853. gada, rīkot referendumu par atdalīšanos. Ja referendumā jaunkaledonieši būtu nobalsojuši par atdalīšanos, tas būtu pirmais gadījums kopš 1980. gada, kad kāda Francijas teritorija atdalās.
Jaunkaledonija ik gadu no Francijas saņem finansējumu apmēram 1,3 miljardu eiro apmērā.
sašķeltā Kaledonija
sašķeltā Kaledonija