Ziņu aģentūra pauž viedokli, ka A. Halivas atkāpšanās varētu pavērt ceļu uz vēl citu augstu Izraēlas militāro un drošības amatpersonu atkāpšanos. Savukārt J. Lapids ierakstījis vietnē X, ka tas pats būtu jādara arī Izraēlas premjerministram Benjaminam Netanjahu.
Pagājušā gada 7. oktobrī simtiem islāmistu kaujinieku vairākās vietās caur robežnožogojumiem ielauzās Izraēlas teritorijā no Gazas joslas, pēc tam stundām ilgi terorizējot iedzīvotājus tuvākajās apdzīvotajās vietās, nogalinot 1200 cilvēku, lielākoties civiliedzīvotājus, sagrābjot 253 ķīlniekus, kuri tika aizvesti uz Gazas joslu. Daļa no viņiem vēlāk zaudēja dzīvību, daļa joprojām atrodas Gazas joslā, kur Izraēlas sāktais karš pret palestīniešu islāmistu grupējumu Hamās turpinās jau septīto mēnesi.
"Izlūkošanas direktorāts manā vadībā neizpildīja mums uzticēto uzdevumu. Šo melno dienu joprojām nesu sev līdzi dienu pēc dienas, nakti pēc nakts. Drausmīgās kara sāpes būs manī vienmēr," A. Haliva rakstīja savā atkāpšanās vēstulē. Jau neilgi pēc oktobrī notikušā uzbrukuma A. Haliva publiski teica, ka viņš, kā tādas militāras institūcijas vadītājs, kurai jānodrošina valdība un bruņotie spēki ar izlūkošanas brīdinājumiem, jūt vainu par to, ka uzbrukums netika novērsts.
Izraēlas Aizsardzības spēki pirmdien paziņoja, ka A. Haliva atvaļināsies, tiklīdz tiks izraudzīts viņa pēctecis amatā.
BBC atzīmē, ka Izraēlas bruņoto spēku un izlūkdienestu amatpersonas palaida garām vai ignorēja daudzkārtējus brīdinājumus, ka tiek gatavots kaujinieku iebrukums. Iebrukums ebreju tradicionālo svētku brīvdienas laikā Izraēlas izslavēto drošības sistēmu pār - steidza nesagatavotu. Kā atzīmē Associated Press, Hamās organizētais slaktiņš satricināja izraēliešu ticību bruņotajiem spēkiem, kas tika uzskatīti par institūciju, kurai izraēlieši uzticas visvairāk.