Viņš norādīja, ka Krievija būs drauds, kamēr vien pie varas būs prezidents Vladimirs Putins. Bredšovs sacīja, ka sekas būtu katastrofiskas, ja Rietumi zaudētu vienotību savā atbildes reakcijā "sāncensim, kura rokas ir uz visām varas svirām".
Britu ģenerālis paskaidroja, ka NATO atbildība ir "ne tikai būt militārās stratēģijas veidotājai un izpildītājai, bet arī skaidri saprast, kā militārā stratēģija tiek integrēta ar citiem nacionālas varas atzariem, un pievērst uzmanību tam, kur ir jārīkojas nemilitārajā jomā".
"Mums ir jāvirzās uz spējām, novecojušos terminos runājot, formulēt lielo stratēģiju," sacīja Bredšovs. "Domāju, ka tai būtu diezgan liela nozīme NATO un ES attiecībās," viņš piebilda.
Bredšovs norādīja, ka NATO cīnās ar pret Rietumiem vērstās Krievijas agresijas spektru - no provokatīviem militāriem manevriem Eiropas valstu robežu tuvumā līdz apvērsumiem, kas apvienoti ar digitālas propagandas vilni un centieniem manipulēt ar ASV prezidenta vēlēšanām. Ņemot vērā Krievijas agresijas ietekmi un Rietumu reakciju, Putins "varētu uzskatīt, ka viņa metodes darbojas diezgan labi", atzina ģenerālis.
Viņš minēja Balkānus kā vietu, par kuru pieaug bažas un nepieciešama kopīga ES un NATO pieeja. Melnkalnes valdība apgalvo, ka Krievija pagājušā gada nogalē tur rīkoja apvērsuma mēģinājumu. "Mēs zinām [kas notiek Balkānos] un sekojam līdzi ļoti, ļoti rūpīgi," uzsvēra Bredšovs.
Ģenerālis arī secināja, ka vēlētāji Rietumvalstīs labi apzinās islāmistu ekstrēmistu radītos draudus, tomēr daudzi cilvēki pilnībā neizprot apdraudējumu, ko rada saspīlējums attiecībās ar Krieviju.
"Draudi no Krievijas ir tādi, ka ar oportūnismu un kļūdām (..) mēs ieslīgstam nevēlamā konfliktā, kuram ir eksistenciāla nozīme," paziņoja Bredšovs.
Intervijā NATO spēku vadības pārstāvis norādīja, ka, lai gan kopš 2014.gada NATO īstenotās pārmaiņas dod rezultātu - tostarp militārās mācības ar desmitiem tūkstošu karavīru piedalīšanos Austrumeiropā - konvencionālie militārie instrumenti būtu nepietiekami. Rietumiem ir jāattīsta, kā viņš to nodēvēja, "hibrīdsavaldīšana".
NATO un ES pērn alianses Varšavas samitā vienojās par lielāku sadarbību drošības jautājumos, bet dažas ES dalībvalstis bloķē ciešāku oficiālu sadarbību, atzina Bredšovs. Ciešākas saites gadiem ilgi ir kavējusi Turcija, kas ir NATO, bet nav ES dalībvalsts, un Kipra, kas ir ES, bet nav NATO dalībvalsts.
Bredšovs ir NATO spēku augstākā virspavēlnieka Eiropā komandiera vietnieks kopš 2014.gada. Šomēnes viņš amatu atstās, un viņa pēctecis būs ģenerālleitnants Džeimss Everards. Tradicionāli šo amatu ieņem augsta ranga britu virsnieks.
Savukārt NATO spēku augstākās virspavēlnieks Eiropā tradicionāli ir no ASV, un viņš ir arī ASV spēku augstākais virspavēlnieks Eiropā.