Proti, Philae nenosēdās ieplānotajā vietā, jo neizšāvās harpūnas, ar kurām bija paredzēts nosēšanās brīdī nofiksēt iekārtas pozīciju, tāpēc zonde atlēca atpakaļ kosmosā. Pēc tam to gan izdevās nosēdināt, taču tā ir piezemējusies kilometra attālumā no plānotas vietas.
Piezemēšanās vieta atrodas klints ēnas pusē, un zinātniekiem Eiropas Kosmosa aģentūrā (EKA) ir radušās bažas, ka nebūs iespējams uzlādēt akumulatorus ar saules paneļu palīdzību. Zinātnieki bija ieplānojuši, ka enerģija akumulatoros pietiks aptuveni 2,5 dienām, pirms zondei būs pilnībā jāpaļaujas uz saules enerģiju. Ceturtdienai vēl enerģijas pietiks, taču piektdiena būs "kritiska", norādījuši zinātnieki.
I’m in the shadow of a cliff on #67P. Where exactly? That’s what my team is in the process of finding out! #CometLanding
— Philae Lander (@Philae2014) November 13, 2014
Projekta vadītājs Stefans Ulameks sacījis, ka pastāv iespēja pārprogrammēt zondes nosēšanās iekārtas, lai "aizlēkātu" līdz labākai vietai. Tomēr viņš piebildis, ka aprēķinu veikšanai šādam riskantam solim varētu nepietikt laika - zondei enerģijas resursi var beigties, pirms izstrādāts plāns.
Šobrīd precīzi nav zināms, cik daudz enerģijas ir atlicis un cik ilgi zonde turpinās pārraidīt datus uz Zemi.