Jaunā flāmu alianse (N-VA) guvusi ievērojamus panākumus visā Flandrijā, bet Antverpenē, kas ir otra lielākā Eiropas osta un pasaules dimantu tirdzniecības centrs, nacionālistu partiju atbalstījuši 37,7% vēlētāju, kamēr flāmu sociālisti, kas pilsētu pārvaldījuši vairāk nekā 90 gadus, izņemot nacistiskās Vācijas okupācijas periodu, saņēmuši tikai 28,6% balsu un ierindojušies otrajā vietā. Tas faktiski nodrošinājis de Vēvera uzvaru cīņā par Beļģijas ekonomikas sirds mēra amatu, un līdzšinējais pilsētas galva Partiks Jansens savu sakāvi atzina, vēl nesagaidījis galīgos balsu skaitīšanas rezultātus.
Tikmēr smagu sakāvi cietusi arī radikālo flāmu nacionālistu partija Vlaams Belang (Flāmu intereses), jo tās vēlētāji devuši priekšroku mērenākajai N-VA, kas spējusi ielauzties tradicionālajā politikā. "Mūsu pilsēta divas desmitgades bija Eiropas labējo radikāļu bāze. Šī ēra šodien beidzas," uzrunājot savus atbalstītājus, uzsvēra de Vēvers.
N-VA aktīvistiem Antverpenes mērijā vēl gatavojoties uzvaras svinībām, partijas līderis jau pieprasīja uzsākt sarunas, kas ļautu gan Flandrijai, gan Valonijai pašām lemt savas lietas. Vēl pirms 2014.gadā gaidāmajām vispārējām vēlēšanām de Vēvers vēlas Beļģiju pārveidot par "konfederāciju", kas faktiski nodrošinātu flāmu apdzīvotā reģiona fiskālo neatkarību, saglabājot saites ar franciski runājošo Valoniju tikai tādos jautājumos, kā, piemēram, aizsardzība. Tikai šāda reformas ļaus Beļģijai "atrast solidaritātes ceļu", norādīja N-VA līderis.
Tikmēr di Rupo cenšas nepiešķirt pārāk lielu nozīmi flāmu nacionālistu panākumiem, norādot, ka svētdien notikušas tikai "vietējās" vēlēšanas un ka to iznākuma dēļ nav pamata mainīt politiku nacionālajā līmenī. "Tās nebija federālās vēlēšanas," uzsvēra premjers. Viņš gan piebilda, ka "atzīst N-VA panākumus", taču vienlaikus norādīja, ka koalīcija federālā līmenī pati izstrādās savu reformu programmu. Jau vēlēšanu priekšvakarā de Vēvers pastāvīgi norādīja, ka tās kalpos par atspēriena punktu, lai pastiprinātu spiedienu uz "neleģitīmo" centrālo valdību.
Kamēr Flandrijā uzvarējusi N-VA, tikmēr Valonijā un Briselē vispārējus panākumus guvusi frankofonu Sociālistu partija, lai gan savas pozīcijas nostiprinājuši arī centristi. Frankofonās Briseles Brīvās universitātes politikas zinātnes pasniedzējs Paskāls Delvī atzinis, ka flāmu nacionālisma "vilnis trauksies tālāk" un ka tas novedīs vai nu pie Beļģijas pārveidošanas par konfederāciju, vai nu pie valsts sadalīšanās.
Pēdējās Beļģijas vispārējās vēlēšanās, kas notika 2010.gadā, N-VA Flandrijā ieguva 28% balsu, kas de Vēveram deva tik lielu ietekmi, ka vienošanos par jaunas centrālās valdības izveidi neizdevās panākt 541 dienu, beļģiem sasniedzot jaunu pasaules rekordu. Galu galā de Vēvers gan pagāja malā, ļaujot kabinetu veidot frankofonu sociālistu līderim di Rupo, taču viņš uzsver, ka Briselē sēdošā valdība ir "neleģitīma", jo flāmu apdzīvotajā reģionā tai nav vairākuma. "Domāju, ka di Rupo ir jāaiziet, cik drīz vien iespējams. (..) Sociālistu vara man nerada problēmas, taču, ja jūs vēlaties sociālistu varu, pats apmaksājiet arī rēķinu un nesūtiet to kādam citam," vēl pirms vēlēšanām norādīja de Vēvers. Vienlaikus viņš pauž atbalstu Vācijas nostājai, kas pieprasa taupību un stingru fiskālo disciplīnu. Šādu pozīciju iespējams labi pārdot Flandrijas vēlētājiem, kas bauda lielāku labklājību nekā viņu dienvidu kaimiņi franciski runājošajā Valonijā.
De Vēvers brīdina, ka flāmu labklājība ir apdraudēta, pateicoties kreiso ietekmei pār valoņiem, kas bremzējot situācijas prasīto ekonomisko pasākumu savlaicīgu īstenošanu un tādējādi mazinot beļģu konkurētspēju. Viņš piebilst, ka pildīt dienvidnieku prasības "visu atstāt, kā ir, un ik pa laikam vienkārši paaugstināt nodokļus" vairs nav iespējams. Flandrija "nepārprotami vēlas iet Vācijas ceļu", kamēr valoņi "grib iet latīņu ceļu", piebilst N-VA līderis. Savā pēdējā priekšvēlēšanu mītiņā de Vēvers uzsvēra: "Flāmiem ir līdz kaklam, ka pret viņiem izturas kā pret govīm, kas derīgas tikai sava piena dēļ."
No Beļģijas 11 miljonu lielā iedzīvotāju kopskaita seši miljoni ir flāmi, taču Valonijā bezdarba līmenis ir gandrīz divkārt augstāks nekā Flandrijā. Daļa flāmu uz valsts franciski runājošajiem pilsoņiem, kuri pamatā mitinās uz dienvidiem no lingvistiskā lūzuma līnijas, kas šķeļ Beļģiju, raugās tāpat, kā daļa ziemeļeiropiešu šobrīd nolūkojas uz vājākajām eirozonas valstīm dienvidos, kurām nepieciešami milzīgi aizdevumi, lai tās glābtu no maksātnespējas.
Lēvenas universitātes VIVES institūta nesen veiktais pētījums liecina, ka kopā ar procentiem Flandrijas ikgadējie transfertmaksājumi Valonijai sasniedz 16 miljardus eiro. Visu trīs di Rupo vadītajā koalīcijā pārstāvēto flāmu partiju atbalsta bāze ir sarukusi, un to centieni atgūt savus vēlētājus varētu apdraudēt Beļģijas valdības stabilitāti. Tūlīt pēc svētdienas vēlēšanām valdību gaida smagas diskusijas par nākamā gada budžetu.
Beļģijā notiekošajam ar zināmu satraukumu seko arī Madridē, jo Katalonija 25.novembrī izsludinājusi pirmstermiņa vēlēšanas, kas draud pāraugt faktiskā referendumā par Spānijas lielākās un bagātākās province neatkarību. Līdzīga situācija vērojama arī citviet Eiropā, sākot ar Itāliju, kur plaukstošā valsts ziemeļdaļa arvien uzstājīgāk vaicā, kāpēc tai būtu jāfinansē nabadzīgie dienvidu reģioni, un beidzot ar Lielbritāniju, kur Skotijas reģionālā valdība apņēmusies jau tuvākajā nākotnē rīkot tautas nobalsošanu par atdalīšanos no Apvienotās Karalistes.