Sāktas sarunas 35.sadaļā par Belgradas attiecību normalizēšanu ar Kosovu un 32.sadaļā, kas attiecas uz finanšu kontroli.
Šķiet, ka iestāšanās sarunu sākšana ar Serbiju ir daļēji saistīta ar nekontrolētās imigrācijas krīzi, jo iepriekš ES amatpersonas iestājās par pauzi bloka paplašināšanās procesā vismaz līdz 2020.gadam.
Serbija ir viena no tranzītvalstīm tā dēvētajā Balkānu maršrutā, pa kuru šogad simtiem tūkstošu nelegālo imigrantu cenšas sasniegt ES rietumvalstis.
"Beidzot pirmās [sarunu] sadaļas ir atvērtas," paziņoja Luksemburgas ārlietu ministrs Žans Aselborns, kurš pārstāv pašreizējo ES prezidējošo valsti.
Savukārt Serbijas premjerministrs Aleksandrs Vučičs atzina, ka "šī mums ir svarīga diena".
"Mums turpmāk vairs nevajadzēs par Eiropu sapņot. Mēs ar to smagi strādāsim," uzsvēra Serbijas premjers.
Tomēr vēl pirmdien no rīta Aselborns brīdināja, ka Serbijas un Kosovas attiecības ir "ļoti sarežģītas".
Savukārt ES paplašināšanās komisārs Johaness Hāns norādīja, ka dialogam starp Belgradu un Prištinu ir jāturpinās, piebilstot, ka "pa Donavu daudz ūdeņu aiztecēs", līdz abas puses pilnībā samierināsies.
Belgrada joprojām nav atzinusi Kosovas neatkarību un oficiāli uzskata to par savu sastāvdaļu, lai gan to atzinis jau vairāk nekā simts valstu.
Oktobrī ES ar Kosovu parakstīja asociācijas līgumu, kas ir pirmais solis arī uz Prištinas iespējamo dalību ES.