Maisiņi krājas kaudzēs
EP Vides komiteja trešdien pieņēma direktīvas projektu, kas galvenokārt vēršas pret 15-50 mikronus biezajiem plastikāta iepirkumu maisiņiem, kuri parasti lielveikalos ir pieejami par brīvu. Tie rada lielāku risku videi nekā biezāki maisiņi, jo reti tiek izmantoti atkārtoti - 89% gadījumu tos izmet pēc vienas lietošanas reizes. Plastmasas maisiņu sadalīšanās var prasīt vairākus simtus gadu, tādēļ to uzkrāšanās ir milzu problēma.
Katru gadu visā ES tiek izlietoti 100 miljardi plastmasas maisiņu. Aptuveni astoņi miljardi jeb 710 tūkstoši tonnu plastikāta maisiņu nonāk apkārtējā vidē. Zinātnieki noskaidrojuši, ka 94% no Ziemeļjūrā mītošajiem putniem kopā ar pārtiku ir norijuši plastmasas daļiņas.
Tiesību akts, kura mērķus vajadzēs iestrādāt ES dalībvalstu likumdošanā, paredz, ka dalībvalstīm līdz 2018. gada beigām būs pilnībā jāaizliedz vienreiz lietojamo plastmasas maisiņu izmantošana vai jāievieš maksa par tiem. Pretējā gadījumā līdz 2019. gada beigām jāierobežo to ikgadējais patēriņš līdz 90 maisiņiem uz vienu iedzīvotāju, bet līdz 2025. gada beigām to ikgadējais patēriņš jāsamazina līdz 40 maisiņiem uz personu.
Saskaņā ar Vācijas Federālās vides aģentūras datiem pašlaik viens ES iedzīvotājs gadā izlieto vidēji 200 plastmasas maisiņu. Eiropas Komisijas (EK) aplēses liecina, ka 2010. gadā astoņās ES dalībvalstīs - Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Polijā, Ungārijā, Portugālē, Slovākijā un Slovēnijā - viens iedzīvotājs patērēja vidēji 466 vienreiz izmantojamos plastmasas maisiņus. Turpretī Dānijā un Somijā togad viens iedzīvotājs izmantoja vidēji četrus vienreizējos maisiņus.
12 bloka dalībvalstīs jau ir ieviesta likumdošana, lai samazinātu vienreiz lietojamo plastmasas maisiņu patēriņu. Kā pozitīvais piemērs tiek minēta Īrija, kur pēc plastmasas maisiņu aplikšanas ar nodevu to apjoms atkritumos samazinājās par 95%.
EP, EK un ES Padome jau pagājušajā gadā panāca neformālu vienošanos par plastmasas maisiņu lietošanas ierobežošanu. Direktīvas projekta tekstu pērn apstiprināja ES Padome, tādēļ EP to bez balsojuma varēs apstiprināt jau tuvākajā plenārsēdē, kas paredzēta 28. aprīlī, vēsta portāls Euobserver.com.
Ierobežošot preču plūsmu
Vides aizstāvji uzskata, ka ES plāns ir aplams. "Nav nosprausti nekādi mērķi ES līmenī, bet tā vietā visa atbildība ir uzgrūsta uz nacionālo valdību pleciem," jau novembrī pēc tam, kad EK apstiprināja direktīvas projekta tekstu, paziņoja Eiropas Vides birojs, kurā apvienojušās vairāk nekā 140 vides aizsardzības organizāciju no visām ES dalībvalstīm.
Raidsabiedrības Deutsche Welle komentētājs Fābians Šmits apsveicis ES dalībvalstu apņemšanos ierobežot plastmasas maisiņu patēriņu, bet uzskata, ka šim solim būs tikai simboliska nozīme centienos samazināt pasaules okeānu piesārņošanu ar plastmasu.
Viņaprāt, situācija neuzlabosies, kamēr attieksmi neizmainīs attīstības valstis, kur ne tikai nav izveidota funkcionējoša atkritumu šķirošanas un pārstrādes sistēma, bet iedzīvotāji bez sirdsapziņas pārmetumiem izmanto upes un jūras, lai atbrīvotos no saviem atkritumiem.
Galīgai apstiprināšanai nosūtītā ES direktīva satrauc arī plastmasas ražotājus. Viņi brīdina, ka ES dalībvalstīm saistošajā tiesību aktā atrunātā iespēja pilnībā aizliegt plastmasas maisiņus esot pretrunā ar vienu no bloka pamatprincipiem - brīvu preču plūsmu.
Eiropas plastmasas ražotāju asociācija PlasticsEurope uzsver, ka pilnīgs vienreiz lietojamo plastikāta maisiņu aizliegums sagraus preču plūsmu starp ES dalībvalstīm, kā arī ierobežošot iespējas importēt un eksportēt plastmasas izstrādājumus.
"Tas dalībvalstīm pavērs iespēju ne tikai aizliegt plastmasas maisiņus, bet arī cita veida iepakojumus," PlasticsEurope citē portāls Euractiv.com. "Tik nekonsekvents politiskais ietvars kavēs investīcijas un inovācijas, kā arī radīs šķēršļus plastmasā iepakotu preču tirdzniecībai Eiropā."
Sadarbībā ar Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā