Krievijas agresīvās politikas dēļ aizvien aktīvāk pie ES durvīm klauvē arī bijušās padomju republikas Moldova, Gruzija un Ukraina, par kuru integrāciju ES iestājas Baltijas valstis un Polija, ceturtdien vēsta laikraksts Diena.Nākamais Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers jūlijā pirms izraudzīšanas augstajam amatam paziņoja, ka kādu laiku ir jāatturas no ES paplašināšanas, jo savienība īsā laikā ir pieaugusi līdz 28 dalībvalstīm. "Tuvākos piecus gadus Eiropas Savienībai nepievienosies neviens jauns loceklis," solīja Junkers. "Ir grūti iedomāties, ka kāda no kandidātvalstīm, ar kurām mēs veicam iestāšanās sarunas, šajā laikā atbildīs visiem uzņemšanas kritērijiem." Pašlaik ES kandidātvalsts statuss ir sešām valstīm - Albānijai, Īslandei, Serbijai, Turcijai, Maķedonijai un Melnkalnei.Attiecībā uz ES tālāku paplašināšanos vairāk entuziasma par Junkeru ir nākamajai ES ārlietu pārstāvei, pašreizējai Itālijas ārlietu ministrei Federikai Mogerīni, kura šonedēļ paziņoja, ka jaunu dalībvalstu uzņemšana joprojām ir ES prioritāte, jo tas palīdzot stabilizēt ES kaimiņvalstis. "Turpināt paplašināšanu ir ne tikai mūsu interesēs, bet arī mūsu pienākums," viņu citē britu raidorganizācija BBC.Mogerīni īpašu uzmanību vērsa Rietumbalkānu valstu Albānijas, Bosnijas un Hercegovinas, Serbijas, Melnkalnes, Kosovas un Maķedonijas virzienā.Arī ES ietekmīgākā politiķe Vācijas kanclere Angela Merkele atbalsta Rietumbalkānu integrāciju blokā. Pagājušajā piektdienā Berlīnē notika samits, kurā Merkele un aizejošais EK vadītājs Žozē Manuels Barrozu tikās ar reģiona valstu premjerministriem, ārlietu ministriem un ekonomikas ministriem.Sanāksmes noslēgumā Merkele sacīja, ka šīm valstīm ir "reālas izredzes kļūt par ES biedriem", vēsta Radio Brīvā Eiropa.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena ceturtdienas, 4.septembra, numurā!
sadarbībā ar Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā