Eiropadomē valstu un valdību vadītāji pārrunās aktualitātes, kas skar Krievijas iebrukumu Ukrainā. ES līderi spriedīs arī par risinājumiem Ukrainas bēgļu uzņemšanai un uzturēšanās ES atvieglošanai, kā arī turpmākās politiskās, finansiālās, materiālās un humānās palīdzības sniegšanas veidiem.
Lai mazinātu Krievijas spēju turpināt karadarbību, tiks parunāti turpmākie agresoru sankcionējošie un izolējošie pasākumi. Papildus ES līderi pievērsies arī jautājumam par Ukrainas atbalstu, atkopjoties no kara sekām un tās virzībā uz ES.
Informatīvajā ziņojumā uzsvērts, ka Krievijas agresija Ukrainā būs 24.marta un 25.marta Eiropadomes galvenais jautājums, kas caurvīs arī visas pārējās darba kārtības tēmas.
ĀM atzīmēja, ka līdz ar Krievijas izvērsto karadarbību Ukrainā ievērojami pieaug enerģētiskās apgādes drošības aspektu nozīmība un nepieciešamība ES palielināt savu enerģētisko patstāvību, jo īpaši mazinot atkarību no Krievijas energoresursiem.
Energoresursu cenas turpina saglabāt savu nestabilitāti un turpinās to pieaugums, jo īpaši saistībā ar Krievijas īstenoto karadarbību Ukrainā. Pamatojoties uz šī gada 10.marta un 11.marta neformālās Eiropadomes vienošanos, valstu un valdību vadītāji 24.marta un 25.marta Eiropadomē atkārtoti pievērsīsies enerģētiskās pašpietiekamības un enerģijas cenu pieauguma jautājumiem, lai turpinātu meklēt vajadzīgos risinājumus enerģētikas jomas pilnveidei.
Eiropadomē plānots apstiprināt ES Stratēģisko kompasu drošībai un aizsardzībai, pie kura izstrādes pašlaik darbs notiek ES Padomē. Kompass tika iecerēts, lai aktualizētu ES drošības un aizsardzības sadarbības prioritātes un uzdevumus, kā arī sekmētu ES Globālās stratēģijas ārlietās un drošībā ieviešanu.
Ekonomikas jomā Eiropadomē paredzētas diskusijas par 10.marta un 11.marta neformālajā Eiropadomē apstiprinātās Versaļas deklarācijas īstenošanu, lai attīstītu spēcīgāku ekonomisko bāzi un veicinātu ieguldījumus.
Eiropadomē Latvija uzsvērs, ka nepieciešams turpināt Versaļas samitā aizsākto diskusiju par konkrētiem soļiem Ukrainas virzībā uz ES. Svarīga ir palīdzības sniegšana Ukrainai atbilstoši Ukrainas izteiktajiem lūgumiem, kā arī patvērums un atbalsts Ukrainas bēgļiem.
Latvijas nostāja paredz arī to, ka jāturpina spēcīgs un koordinēts starptautiskais diplomātiskais, politiskais un ekonomiskais spiediens pret Krieviju un tās sabiedroto Baltkrieviju.
Tāpat Latvija uzsvērs, ka ES Vienotā tirgus funkcionēšanas uzlabošana un padziļināšana ir viena no valsts prioritātēm. Efektīvai Latvijas atvērtās ekonomikas modeļa darbībai būtiska ir esošo šķēršļu un administratīvo barjeru novēršana, kā arī jaunu neradīšana.
Latvijas ieskatā, ES jāvērtē iespējas, kā vislabāk veicināt ekonomisko noturību, dažādojot importa avotus un stiprinot un radot jaunas globālas piegāžu ķēdes. Jāmodernizē un jāpaplašina tirdzniecības nolīgumu tīkls, lai ES rūpniecībai nepieciešamās izejvielas un kritiskie materiāli nāktu no uzticamiem partneriem.