"Pārrobežu līmenī organizēta nodokļu apiešana pašlaik notiek skandalozā apmērā, un to nevar apkarot ar vienas dalībvalsts līmeņa pasākumiem," uzskata deputāte Mojca Kleva Kekuša, kura sagatavojusi rezolūciju par izvairīšanos no nodokļu maksāšanas.
"Mums vajadzīga ES platforma, kas turpmāk ļautu efektīvi apmainīties ar nodokļu informāciju. Mums vajadzīgas nodokļu sistēmas, kas veicina izaugsmi. Mums nav jāievieš papildus nodokļi, bet jānodrošina, lai vairāk cilvēku un uzņēmumu maksātu esošos," norādīja deputāts Ildiko Pelcs, kurš izstrādājis otru šodien pieņemto rezolūciju par gada nodokļu pārskatu.
Svarīgākais uzdevums ir likvidēt nodokļu zudumus, kas rodas krāpšanas dēļ vai apejot nodokļus, kas ir nelikumīgas darbības, vai arī tādēļ, ka notiek izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un agresīva nodokļu plānošana, izmantojot sistēmu nepilnības un dalībvalstu nodokļu sistēmu atšķirības, norādīts deputātes Kekušas sagatavotajā rezolūcijā. Nodokļu zudumi ES pašlaik sasniedz 2000 eiro (1400 latu) uz vienu ES iedzīvotāju gadā.
Lai apkarotu krāpšanu nodokļu jomā un nodokļu apiešanu, abas rezolūcijas mudina dalībvalstis vienoties par skaidru "nodokļu oāzes" definīciju un izstrādāt vienotu "melno sarakstu", kurā uzskaitītas attiecīgās jurisdikcijas.
Deputāti atgādina, ka dalībvalstīm, kas saņem finansiālu palīdzību, ir pienākums stiprināt un uzlabot nodokļu iekasēšanu un novērst krāpšanu nodokļu jomā, un mudina Eiropas Komisiju paplašināt šo pienākumu, lai tas attiektos arī uz naudas atmazgāšanas, nodokļu apiešanas un agresīvas nodokļu plānošanas novēršanu.
Deputāti uzsver, ka nedrīkst piešķirt publisko atbalstu vai publiskā iepirkuma līgumus uzņēmumiem, kas neievēro ES nodokļu maksāšanas standartus. Parlaments aicina Komisiju un dalībvalstis izvirzīt prasību uzņēmumiem, kas pretendē uz publiskā iepirkuma līgumu, atklāt informāciju par sodiem vai tiesas spriedumiem par pārkāpumiem saistībā ar nodokļiem. Valsts iestādēm jādod iespēja lauzt publiskā iepirkuma līgumus, ja piegādātājs pēc līguma noslēgšanas pārkāpj nodokļu maksāšanas pienākumu.
Visbeidzot, lai palīdzētu atklāt izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, deputāti mudina dalībvalstis lietot mehānisko transportlīdzekļu, zemes un jahtu īpašnieku datubāzes, kā arī aizsargāt ziņotājus un žurnālistikas avotus, kas ziņo par pārkāpumiem.
Tā kā nodokļu administrēšanu neveic ES līmenī, cīņa pret krāpšanu šajā jomā galvenokārt ir dalībvalstu atbildība. Tomēr deputāti mudina dalībvalstis sadarboties, lai saskaņotu nodokļu bāzes, apgrūtinātu uzņēmumu peļņas pārnesi uz "nodokļu oāzēm", kā arī uzlabotu ar muitas nodokli un pievienotās vērtības nodokli (PVN) saistītas informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm, lai mazinātu ar PVN saistītu krāpšanu.
Deputāti mudina ES uzņemties vadošo lomu vispasaules līmeņa diskusijās par cīņu pret krāpšanu nodokļu jomā, nodokļu apiešanu un "nodokļu oāzēm". Deputāti uzsver, ka nodokļu apiešana negatīvi ietekmē jaunattīstības valstu budžetus un tām rodas aptuveni 125 miljardus eiro (87,5 miljardi latu) lieli nodokļu zaudējumi gadā, proti, teju divreiz lielāka summa par to, ko tās saņem starptautiskās palīdzības veidā.
Lai palielinātu iespējas atjaunot ES ekonomikas izaugsmi un pēc iespējas ierobežotu neveselīgu konkurenci starp dažādām nodokļu sistēmām vienotajā tirgū, deputāti ierosina izveidot "nodokļu čūskas" sistēmu, ar kuru koordinētu dalībvalstu nodokļu sistēmas, ņemot vērā ikvienā dalībvalstī veiktos nodokļu samazinājumus un nodokļu paaugstinājumus.