Amerikāņu ultimāts
Par Turcijas nodomu iegādāties Krievijā ražoto mobilo pretgaisa aizsardzības sistēmu S-400 bija zināms jau ilgāku laiku. 2017. gada decembrī Turcija ar Krieviju parakstīja vienošanos aptuveni par 2,5 miljardus dolāru (2,2 miljardi eiro) vērtās sistēmas piegādi, bet pirms tam norisinājās ilgstošas sarunas.
ASV un citas rietumvalstis jau kopš sākuma bija neapmierinātas ar Turcijas plāniem, jo S-400 nevar integrēt NATO kopīgajā pretgaisa aizsardzības arhitektūrā. NATO sabiedrotie arī raizējas, ka Krievija, izmantojot Turcijai pārdoto S-400 sistēmu, varētu mēģināt izspiegot alianses militāros lidaparātus. Tomēr līdz šim Turcija ir pretojusies sabiedroto spiedienam, lai gan iepriekš tā ir atteikusies no bruņojuma iegādes, reaģējot uz NATO iebildumiem.
2013. gadā Turcija paziņoja, ka iegādāsies no Ķīnas ražotāja pretgaisa aizsardzības un pretraķešu aizsardzības sistēmas, neraugoties uz to, ka uzņēmums atradās ASV sankciju sarakstā par iespējamo sadarbību ar Ziemeļkoreju un Irānu. ASV un citas NATO dalībvalstis pret to skaļi iebilda, un 2015. gadā Ankara paziņoja, ka darījums nenotiks, atgādina raidsabiedrība Deutsche Welle.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena piektdienas, 14. jūnija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
nekā personīga
Emilija
Ass