"Kamēr netiks izpildīti mūsu valstij dotie solījumi, mēs uzturēsim mūsu principiālo nostāju," uzrunājot parlamentu, uzsvēra Erdogans.
"Mēs uzmanīgi vērojam, vai Zviedrijas un Somijas dotie solījumi tiek pildīti, vai nē, un, protams, galīgais lēmums ir atkarīgs no mūsu lieliskā parlamenta," piebilda prezidents.
Sākoties Krievijas atkārtotajam iebrukumam Ukrainā, abas Skandināvijas valstis izšķīrās par atteikšanos no ilgstoši ievērotās neitralitātes politikas un izlēma pievienoties NATO.
Stokholma un Helsinki cerēja, ka iestāšanās procedūra aliansē risināsies ātri, taču Turcija to nobremzēja.
Erdogans apsūdzēja abas valstis par patvēruma sniegšanu kurdu separātistu bruņotā grupējuma Kurdistānas Strādnieku partija (PKK) kaujiniekiem, tādējādi atbalstot terorismu.
Jūnijā starp Ziemeļvalstīm un Turciju tika panākta vienošanās, kas paredzēja Ankaras meklēto personu izdošana un apmaiņu ar informāciju. Tas ļāva NATO oficiāli uzaicināt Somiju un Zviedriju iestāties aliansē.
Līdz šim abu valstu uzņemšanu NATO ratificējušas jau 28 no 30 dalībvalstīm.
Uzņemšanas protokolu ratifikāciju nav pabeigusi vienīgi Turcija un Ungārija.
Acīmredzami cenšoties izpatikt Ankarai, Zviedrija piektdien paziņoja, ka atkal atļauj eksportēt militārās preces uz Turciju.
Ierobežojumi, kuru atcelšanu pieprasīja Ankara, tika ieviesti 2019.gadā pēc Turcijas iebrukuma Sīrijas ziemeļaustrumos.