ESA valstis vienojušās prioritārajām programmām nākamajos gados atvēlēt ap astoņiem miljardiem eiro. Aģentūras ģenerāldirektors Žans Žaks Dordēns vienošanos nosaucis par milzīgu panākumu: "Analizējot konkurentu projektus, saprotam, ka mums ir jādara kaut kas, lai aizstāvētu to apdraudētās eiropiešu pozīcijas kosmosa apguvē nākotnē, vienlaikus garantējot piekļuvi izplatījumam, kad mums tas būs nepieciešams."
Kopš deviņdesmitajiem gadiem ESA izmanto Ariane 5 nesējraķetes, kuras dominē lielo komercsatelītu nogādāšanā izplatījumā. Taču jau tagad to pozīcija tirgū ir apdraudēta lētāku konkurentu piedāvājumu dēļ. Tā varētu kļūt vēl nestabilākā šīs desmitgades otrajā pusē.
Lai šādus draudus novērstu, plānots, ka Ariane 6 projektā tiks izmantotas modernākas materiālu izgatavošanas un komplektēšanas metodes, kas ļaus samazināt izdevumus. Turklāt paredzams, ka raķetes modulārās uzbūves variācijas ļaus to piemērot dažāda tipa satelītiem un dažādām misijām, kas varētu padarīt biežāku to izmantošanu.
Visaktīvāk diskusijas par Ariane 6 vienošanos veicināja divas galvenās Eiropas kosmosa apguves valstis Vācija un Francija, kas apņēmušās atvēlēt visvairāk naudas projektam. Vācija arī aktīvi iesaistījusies Starptautiskās kosmosa stacijas atbalstīšanā. ESA vienojās ar to saistītām aktivitātēm laikaposmā līdz 2017. gadam atvēlēt 800 miljonu eiro. Šajā projektā atbalstu sniedza arī Itālija un Apvienotā Karaliste.
Trešā Luksemburgas sanāksmē panāktā vienošanās ir turpināt ExoMars pašgājēja robota projektu, ko paredzēts nosūtīt uz Sarkano planētu 2018. gadā, lai turpinātu Marsa virsmas izpēti, meklējot iespējamās dzīvības pēdas. Ministri arī nolēma sākt darbu pie Sentinel-6. Tas ir Eiropas Savienībai paredzēts nākamās paaudzes satelīts okeānu uzmērīšanai.
sadarbībā ar Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā