Viņš vērsa uzmanību, ka puses ir vienojušās par dažādiem pasākumiem, piemēram, izvest smagos ieročus no šīs līnijas uz teritoriju, no kuras tie vairs nebūtu izmantojami, vai atmīnēt teritorijas, tomēr tās nav to izdarījušas, ir izdarījušas tikai daļēji vai tādā veidā, ka novērotāji to nevar pārbaudīt. Misijas vadītāja vietnieks uzsvēra, ka cilvēki šī konflikta dēļ turpina ciest, jo puses nedara to, ko ir solījušas.
"Tieši civiliedzīvotāju dēļ abām pusēm ir beidzot jāsāk darīt pašas pamata lietas - atvirzīt spēkus, ja tie ir pārāk tuvu, un izvest no konflikta zonas smagos ieročus, jo tikai šogad vien mēs esam apstiprinājuši vairāk nekā 400 civiliedzīvotāju upurus. Mēs esam gatavi apstiprināt šos pasākumus, bet tie ir atkarīgi no pušu lēmumiem, kaut arī par to vienošanās ir panākta jau sen, patiesībā dažos gadījumos jau pirms trim gadiem, 2014.gada septembrī," skaidroja Hugs.
EDSO īpašās novērošanas misijas Ukrainā vadītāja vietnieks apliecināja, ka novērotāji gadiem ilgi dokumentējuši, ka abas puses spēj pārtraukt kaujas, ja to vēlas. "Piemēram, šogad, īsi pirms 1.septembra, kad atsākās skola un bija vienošanās pārtraukt uguni, mēs fiksējām trīsciparu vai pat četrciparu skaitu pārkāpumu, kas pēkšņi nokrita līdz divciparu skaitam vai pat vēl zemāk. Gar kontaktlīniju valdīja spocīgs klusums," teica Hugs.
Pēc viņa domām, tas apliecina, ka nevienā pusē nepastāv komandēšanas vai kontroles problēma, bet tas ir gribēšanas jautājums. Viņš pauda pārliecību - ja būtu griba un tiktu pieņemti sarežģīti lēmumi, tad karu var izbeigt. Karš turpināsies, kamēr šādi lēmumi nebūs pieņemti un nebūs šādas gribas.
"Patlaban ir visi priekšnoteikumi, lai šis karš varētu turpināties vēl ilgi un situācija pat pasliktinātos, ja netiks veikti nepieciešamie pasākumi. Tas ir tikai gribas jautājums, nevis vai un tas var vai nevar notikt. Tas var notikt, turklāt ļoti ātri, un mēs redzam un dokumentējam, ka puses ir pilnībā spējīgas to izdarīt," ir pārliecināts Hugs.
Komentējot Krievijas atbalstu miera uzturēšanas spēku izvietošanas idejai, viņš norādīja, ka pastāvīgā padome Ņujorkā šo iniciatīvu rūpīgi izvērtēs, tomēr ir skaidrs, ka puses jau ir parakstījušas dažādus dokumentus, kuros ir piekritušas konkrētiem pasākumiem. Neatkarīgi no tā, cik novērotāju būs izvietoti vai kādi vēl instrumenti būs EDSO rīcībā, tas nedrīkst novērst uzmanību no fakta, ka pusēm jau ir skaidri definētas saistības, domā Hugs.
"EDSO pēdējos trīsarpus gados ir uzkrājusi pieredzi, ar kuru būs gatava dalīties ar jebkuru citu iniciatīvu, kas spēs tuvināt lielāku stabilitāti. Jebkāda šāda iniciatīva, protams, ir apsveicama. Mūsu misija turpinās pildīt savu mandātu, kamēr EDSO pastāvīgā padome lems citādāk," uzsvēra īpašās novērošanas misijas vadītāja vietnieks.
Īpašās novērošanas misijas uzdevums ir novērot un ziņot, kā arī veicināt dialogu, skaidroja Hugs. Tie ir pamata uzdevumi, kurus veic visas 57 EDSO dalībvalstis, kas ir pagarinājušas misijas mandātu līdz 2018.gada martam. Patlaban savus pienākumus veic apmēram 600 novērotāji, kā arī apmēram 380 Ukrainas kolēģi un citu valstu pārstāvji, ar kuriem kopā darbinieku skaits ir apmēram tūkstotis.
"Vairākums novērotāju ir bāzēti valsts austrumos, abās Minskas līnijas pusēs, mums ir komandas Doņeckā, Luhanskā, kā arī Mariampolē, Kramatorskā un pat tuvāk kontaktlīnijai, piemēram, Svitlodarskā. Viņi ikdienā novēro situāciju, lai secinātu, vai puses ievēro panāktās vienošanās," teica Hugs.
Delfi
Hūgo Vācietis >no barikād vācietis