Teroristu grupējuma Doņeckas tautas republika līderis Aleksandrs Zaharčenko draudēja ieņemt Mariupoli ar spēku, ja valdības karaspēks no turienes netiks atvilkts.
"Mēs risinām sarunas par Mariupoli, bet viņi nepiekāpjas. Ja mēs to nevarēsim iegūt mierīgā ceļā, mēs to ieņemsim ar spēku," sacīja teroristu līderis.
Krievijas armijas regulārās vienības augusta beigās iebruka Ukrainas Azovas jūras piekrastes rajonā, ieņēma robežpilsētu Novoazovsku un turpināja uzbrukumu rietumu virzienā. Krievijas karaspēks tika apstādināts pie Mariupoles.
Kā uzskata Kijevas un Rietumu amatpersonas, Krievija, izvēršot uzbrukumu Ukrainas Azovas jūras piekrastē, centusies nodrošināt sauszemes savienojumu ar februārī okupēto Ukrainas Krimas pussalu.
Tika arī pieļauts, ka ofensīva rīkota, lai šobrīd Kijevai nepakļautajiem apgabaliem Krievijas pierobežā nodrošinātu koridoru uz jūru.
Doņeckas un Luhanskas apgabalu rajonos, kas neatrodas centrālās valdības kontrolē, svētdien notiek līderu un parlamentu "vēlēšanas", kuru leģitimitāti grasās atzīt vienīgi Maskava.
Krievijas karaspēks joprojām atrodas Ukrainas teritorijā, turklāt, neraugoties uz daļējo karaspēka atvilkšanu, tiešā Ukrainas robežas tuvumā atrodas spēcīgas Krievijas karaspēka vienības, piektdien sacīja NATO spēku virspavēlnieks Eiropā ģenerālis Filips Brīdlovs.
Konflikts Ukrainā aizsākās februārī, kad Krievija okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.
Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, Eiropas Savienības, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.