Vienā no pētījumiem parādīts, ka pirmie reģistrētie saslimšanas gadījumi bijuši tieši saistīti ar šo tirgu. Savukārt otrajā pētījumā izmantota SARS-CoV-2 koronavīrusa genoma attīstības variantu analīze Covid-19 pandēmijas sākuma posmā. Tā liecina, ka pirms 2020. gada februāra konstatētas divas SARSCoV-2 ģenētiskās variācijas.
Pētnieki izdarījuši secinājumus, ka šīs variācijas bijušas sekas vismaz diviem starpsugu transmisijas uz cilvēku gadījumiem un apliecina SARS-CoV-2 zoonozes izcelsmi. Visticamāk, ka SARSCoV-2 bijis dzīviem zīdītājiem, kas pārdoti Uhaņas tirgū 2019. gada beigās. No tiem divos atšķirīgos izplatīšanās gadījumos inficējušies cilvēki, kuri strādājuši vai iepirkušies šajā tirgū.
Glāzgovas Universitātes virusologs Deivids Robertsons intervijā BBC izteicis cerību, ka pētījumi "izlabos nepatieso pieņēmumu, ka vīruss nācis no laboratorijas". Viņš skaidrojis, ka sākotnēji daudzas maldīgas hipotēzes bijušas balstītas uz faktu, ka no vairākiem simtiem pirmo Uhaņā hospitalizēto Covid-19 slimnieku tikai 50 bija tieša, izsekojama sasaiste ar tirgu. "Taču tas, ko tagad zinām par vīrusu, apliecina, ka, tā kā daudzu cilvēku saslimšanas simptomi ir ļoti mēreni, viņi var, atrodoties sabiedrībā, pārnēsāt vīrusu uz citiem, un tad ir grūti sasaistīt smagas saslimšanas gadījumus vienu ar otru."
Datu analīze parādīja, ka liels procents pirmo saslimušo, kuri nebija saistīti ar tirgu, nestrādāja tajā, neiepirkās, tomēr dzīvoja tā tuvumā. Tas atbalsta pieņēmumu, ka tirgus bijis epidēmijas izcelsmes epicentrs, kurā kāds cilvēks inficējies, pēc tam radot inficēšanos ķēdi apkārtējā sabiedrībā.